Wt/zea/Wiktionary:Lieste van Swadesh (aore Indo-Europese taelen)

Omvat d'Indo-Europese taelen, levende en doôie, die-a nie gedekt ôre deu Germaons, Romaons, Slaovisch, Keltisch, Grieks en Indo-Iraons.

Lets en Litouws ôre bie d'r eige fermielje, die van de Baltische taelen. Albanees en Armeens stae, a je de dialecten nie apart neemt, op d'r eigen - z'ôre nie bie 'n aore fermielje binnen d'Indo-Europese taelen. Katë is 'n lid ('t groôste, om precies te wezen) van de Nuristaonse taelen, 'n fermielje die-a ieng verwant is mee d'n Iraonse en d'n Indo-Aorischen tek mae onder gin van tweêën tuus'oôrt. Tochaors A en B bin saemen 'n uutgesturve fermielje. 't 'Etitisch is deêl van de glad uutgesturve onderfermielje van d'Anatolische taelen. Deze fermielje ao meêr lejen, die-a nog vreêd van mekaore konde verschille. 't Vaol daerom nie uut te sluten dan me nog is 'n zusje van 't 'Etitisch toevoege.

D'r bin nog meêr uutgesturve taelen die-a buten de grôte fermieljes vaolle. Die bin nie zò vreêd goed bekend en bluve daerom mae buten dit liesje.

No.	Zeêuws	Lets	Litouws	Albanees	Armeens	Katë	Tochaors A	Tochaors B	'Etitisch	OIE
1.	ikke	es	aš	unë	ես (es)	ũ(ċ); vuze; õ(ċ)	ñuk, näs	ñiś	𒌑𒊌 (ú-uk)	*eǵh₂óm
2.	jie	tu	tu	ti	դու (du)	tyu, tü	tu	tuwe	𒍣𒄿𒅅 (zi-i-ik)	*túh₂
3.	'ie	viņš	jis	ai	նա (na)	ikí, ki, yiyí				*ís/*h₁e
4.	oôns	mēs	mes	ne	մենք (menk')	imú, yimú	was meêrvoud	wene tweêvoud, wes meêrvoud	𒌑𒂊𒌍 (ú-e-eš)	*wéh₁ tweêvoud, *wéy meêrvoud
5.	julder	jūs	jūs	ju	դուք (duk')	šo	yas	yes		*yū́
6.	'ulder	viņi m, viņas v	jie m, jos v	ata m, ato v	նրանք (nrankʻ)	amkí, amgí				*éyes/*h₁ey
7.	deze, dit	šis m, šī v	šis m, ši v	ky m, kjo v	այս (ays)	inë, ni, yinë				*so, *seh₂, *tod
8.	die, dat	tas m, tā v	tas m, ta v	ky, kjo	դա (da)	stë, askë				*so, *seh₂, *tod; *is, *ih₂, *id
9.	'ier	šeit	čia	këtu	այստեղ (aysteġ)			tene		*ḱe
10.	dae	tur	ten	aty, atje	այնտեղ (aynteġ)			ompe		?
11.	wien	kas	kas	kush	ով (ov)		kus	kᵤse	𒆪𒅖 (ku-iš)	*kʷís
12.	wat	kas	kas	çfarë	ինչ (inčʻ)				𒆪𒀉 (ku-it)	*kʷít
13.	wae	kur	kur	ku	որտեղ (orteġ), ուր (ur)					*kʷodʰe
14.	'oeneêr	kad	kada	kur	երբ (erb)			ente
15.	'oe	cik	kaik	si	ինչպես (inčʻpes)			mäkte
16.	nie	ne-	ne-	nuk, s'	չ- (čʻ-)				𒈾𒀜𒋫 (natta)	*ne
17.	aolle	viss	visas	gjithë	բոլոր (bolor), ամեն (amen)		puk	po		*ph₂ents
18.	vee	daudz	daug	shumë	շատ (šat), բազում (bazum)		māk	māka		*polh₁ús
19.	somste				որոշ (oroš), ոմանք (omankʻ)
20.	weinig	nedaudz, daži	nedaug	pak	քիչ (kʻičʻ), սակավ (sakav)			totka		*peh₂u-kos
21.	aor(e)	cits	kitas	tjetër	այլ (ayl), ուրիշ (uriš), մյուս (myus)		ālak	allek		*h₂élyos
22.	êne	viens m, viena v	vienas m, viena v	një	մեկ (mek)		sas	ṣe	(a-an-ki)	*h₁óynos
23.	tweêë	divi, divas v	du m, dvi v	dy	երկու (erku)		wu, we	wi	(ta-)	*dwóh₁
24.	drieë	trīs	trys	tre m, tri v	երեք (erekʻ)		tre	trai, trey	(tri-)	*tréyes
25.	viere	četri m, četras v	keturi m, keturios v	katër	չորս (čʻors)		śtwar	śtwer		*kʷetwóres
26.	vuve	pieci m, piecas v	penki m, penkios v	pesë	հինգ (hing)		päñ	piś		*pénkʷe
27.	groôt	liels	didelis	madh	մեծ (mec)		aryu	orottse	𒊩𒇷𒅖 (sallis)	*méǵh₂s
28.	lank	garš	ilgas	gjatë	երկար (erkar)		pärkär	pärkare	𒁍𒁕𒀸 (giddaš)	*dl̥h₁gʰós, *dlongʰos
29.	breêd	plats	platus	gjerë	լայն (layn)			pärkare		*pléth₂us
30.	dikke	resns	storas	trashë	հաստ (hast)		ātsäts	āttse
31.	zwaer	smags	sunkus	rëndë	ծանր (canr)		krāmärts	kramarttse		*gʷreh₂os, *gʷréh₂us
32.	klein	mazs	mažas	vogël	փոքր (pʻokʻr), մանր (manr)			yekte, totka		*péh₂u-ros
33.	kort	īss	trumpas	shkurtër	կարճ (karč)					*(s)kr̥tós
34.	smaol	šaurs	siauras	ngushtë	նեղ (neġ)					*h₂enǵʰos
35.	dinne	tievs, plāns	plonas	hollë	բարակ (barak)					*ténh₂us
36.	('n) wuuf	sieviete v	moteris v	grua v, femer v	կին (kin)		śäṃ	śana, klyiye		*gʷḗn
37.	('n) vint	vīrs m	vyras m	burrë m, trim m	տղամարդ (tġamard), մարդ (mard)		oṅk	eṅkwe	𒇽𒀸 (LÚ-aš) g, 𒁉𒌍𒈾𒀸 (pešnaš) g	*wiHrós
38.	mens	cilvēks m	žmogus m	njeri m	մարդ (mard)			śaumo		*ǵʰmṓ, *monos
39.	kind	bērns m	vaikas m	fëmijë o	երեխա (erexa), մանուկ (manuk)					*péh₂wids
40.	(echte)vrouwe	sieva v	pati v, žmona v	grua v	կին (kin)		śäṃ	śana		*sṃloghós / uksōr
41.	(echte)man	vīrs m	vyras m (pats m	burrë m	ամուսին (amusin), մարդ (mard)			pets	𒇽𒀸 (LÚ-as)	*pótis
42.	moeder	māte v	motė v, motina v	nënë v, ëmë v	մայր (mayr)		mācar	mācer	𒀭𒈾𒀸 (annaš) g	*méh₂tēr
43.	vaoder	tēvs m	tėvas m	baba m, atë m	հայր (hayr)		pācar, āp	pācer, āppo	𒀜𒋫 (atta), 𒀜𒋫𒀸 (attas) g	*ph₂tḗr, *átta, *tata
44.	beêste	dzīvnieks m	gyvūnas m	shtazë v	կենդանի (kendani)		lu	luwo		*leh₂wos?
45.	vis	zivs v	žuvis v	peshk m	ձուկ (juk)		läks	laks		*péysks, *dʰǵʰúHs
46.	veugel	putns m	paukštis m	zog m	թռչուն (tʻṙčʻun), ծիտ (cit), հավք (havkʻ)					*putslos, *h₂éwis
47.	'ond	suns m	šuo m	qen m	շուն (šun)		ku	ku	𒆪𒉿𒀸 (kuwas)	*ḱwṓ
48.	luus	uts v	utėlė v	morr m	ոջիլ (oǰil)					*lewH-, *pesdis
49.	slange	čūska v	gyvatė v	gjarpër m	օձ (ōj)			sarpe		*serpos
50.	wurm	tārps m	kirminas m	krimb m	որդ (ord)			yel		*wr̥mis, *kʷr̥mis
51.	boôm	koks m	medis m	dru m, pemë v	ծառ (caṙ)			stām	𒋫𒀀𒊒 (tāru) o	*dóru
52.	bos	mežs m	miškas m	pyll m	անտառ (antaṙ), թավուտ (tʻavut)		wärt	wartto, karāś		*drumós
53.	stok	žagars m	lazda v	degë v	փայտ (pʻayt)
54.	vrucht	auglis m	vaisius m	frutë v	պտուղ (ptuġ)			oko, taiwe
55.	zaed	sēkla v	sėkla v	farë v	սերմ (serm)			sārm, śäktālye		*seh₁ytom, *sh₁tós, *séh₁mn̥
56.	blad	lapa v	lapas m	gjethe v	տերեւ (terew)		pält	piltä		*lowbʰom
57.	wortel	sakne v	šaknis v	rrënjë v	արմատ (armat)		tsmār	witsako		*wréh₂ds
58.	schosse	miza v	žievė v	lëvore v	կեղև (keġew)
59.	blomme	zieds m, puķe v	žiedas m, gėlė v	lule v	ծաղիկ (caġik)			pyāpyo	𒀀𒇷𒂖 (a-le-el) o	*bʰléh₃mō, *bʰleh₃s
60.	gos	zāle v	žolė v	bar m	խոտ (xot)		āti	atiyo	𒌑𒂖𒆪 (we-el-ku) g	*gʰréh₁-mn̥?
61.	touwe	aukla v, virve v	virvė v	litar m, rade v, konop m	պարան (paran), թոկ (tʻok)
62.	vel	āda v	oda v	lëkurë v	մաշկ (mašk), մորթ (mortʻ)			ewe, yeste		*(s)kéwH-tis
63.	vleis	gaļa v	mėsa v	mish m	միս (mis)			misa		*mēmseh₂
64.	bloed	asinis v	krāujas m	gjak m	արյուն (aryun)		ysār	yasar	𒂊𒌍𒄯 (ēšḫar) o	*h₁ésh₂r̥, *krewh₂s
65.	beên ("bot")	kauls m	kaulas m	kockë v, ast m	ոսկոր (oskor)		āy	āy		*h₃ésth₁/h₂óst, *kósteh₁
66.	vet	tauki meêrvoud	taukai meêrvoud	dhjamë v	ճարպ (čarp)
67.	ei	ola v	kišaunis m	vezë v	ձու (ju), հավկիթ (havkitʻ)					*h₂ōwyóm
68.	'oôrn	rags m	ragas m	bri m	եղջյուր (eġǰyur), պոզ (poz)			krorīya	(karau̯ar)	*ḱr̥h₂nóm, *ḱérh₂os
69.	staert	aste v	uodega v	bisht m	պոչ (počʻ)			poka
70.	plume	spalva v	plunksna v	pendë v, pupël m	փետուր (pʻetur)					*plúnksneh₂, *péth₂r̥
71.	'aer	mats m	plaukas m	flok m	մազ (maz)					*pilos?
72.	'oôd	galva v	galva v	kokë v, krye o	գլուխ (glux)		śpāl	āśce, śpāl		*káput, *gelH- *gʰébʰōl
73.	ôre	auss v	ausis v	vesh m	ականջ (akanǰ)		klots	klautso		*h₂ṓws
74.	ôge	acs v	akis v	sy m	աչք (ačʻkʻ)		ak	ek		*h₃ókʷs enz.
75.	neuze	deguns m	nosis m	hundë v	քիթ (kʻitʻ)					*néh₂s
76.	mond	mute v	burna v	gojë v	բերան (beran)			koyṃ	𒀀𒄿𒅖 (aiš) o	*h₁óh₃s, *ment
77.	tand	zobs m	dantis m	dhëmb m	ատամ (atam)		kam	keme		*h₃dónts, *ǵómbʰos
78.	toenge	mēle v	liežuvis v	gjuhë v	լեզու (lezu)		käntu	kantwo		*dn̥ǵʰwéh₂s
79.	naegel	nags m	nagas m	thua m	եղունգ (eġung)			mekwa		*h₃nṓgʰs
80.	voet	pēda v, kāja v	pėda v, koja v	këmbë v	ոտք (otkʻ)		pe	paiyye, pai		*pṓds
81.	beên	kāja v	koja v	këmbë v	ոտք (otkʻ)
82.	knie	celis m	kelis m	gju m	ծունկ (cunk)		kanweṃ (tweêvoud)	keni (tweêvoud)	𒄀𒉡 (ge-nu) o	*ǵnéw-o-m, *ǵónu
83.	'and	roka v, plauksta v	ranka v, plaštaka v	dorë v	ձեռք (jeṙkʻ)		tsar	ṣar		*ǵʰésōr
84.	vleke	spārns m	sparnas m	krah m	թև (tʻew)				𒁁𒋻 (pattar) o	*péth₂r̥
85.	buuk	vēders m	pilvas m	bark m	փոր (pʻor)		kāts	kātso		*bʰorukos, *úderos
86.	dermen	zarnas	žarnos	zorrë	աղիքներ (aġikʻner)
87.	nikke	kakls m	kaklas m	qafë v	վիզ (viz)					*kr̥kos
88.	rik	mugara v	nugara v	shpinë v	մեջք (meǰkʻ)		serke	sark
89.	bost	krūškurvis m	krūtinė v	gjoks m	կուրծք (kurckʻ)			pratsāko
90.	'arte	sirds v	širdis v	zemër v	սիրտ (sirt)		āriñc	arañce	𒆠𒅕 (kir)	*ḱḗr
91.	lever	aknas v mv.	kepenys v mv.	mëlçi v	լյարդ (lyard)			wästarye		*yókʷr̥
92.	drienke	dzert	gerti	pi	ըմպել (əmpel), խմել (xmel)		yok-	yok-	𒀀𒆪 (aku-), 𒂊𒆪 (eku-)	*peh₃-, h₁egʷʰ-
93.	ete	ēst	valgyti (ėsti)	ha	ուտել (utel)			śu-, tāpp-	𒂊𒀉𒈪 (eidmi)	*h₁ed-
94.	biete	kost	kąsti	kafshoj	կծել (kcel)					*denḱ-
95.	zuge	sūkt	čiulpti	thith	ծծել (ccel)			tsuk-		*sewg-, *sewk-
96.	spieë (uut de mond)	spļaut	spjauti	pështyj	թքել (tʻkʻel)					*spyū-, *wemh₁-
97.	spieë (uut de maege)	vemt	vemti	vjell	հետ տալ (het tal), փսխել (pʻsxel)					*wemh₁-
98.	blaeze	pūst	pūsti		փչել (pʻčʻel)					*bʰel-, *bʰleh₁-
99.	aeseme	elpot	kvėpuoti	marr fryme	շնչել (šnčʻel)
100.	lache	smieties	juoktis	qesh	ծիծաղել (cicaġel)					*ǵelh₂-
101.	zieë	redzēt	matyti, regėti	shoh	տեսնել (tesnel)	läk-	läk-	𒌋𒄴𒄭 (ūḫḫi)	*weyd-, *(s)kewh₁-, *h₂ew-, *speḱ-
102.	'ôre	dzirdēt	girdėti	dëgjon	լսել (lsel)		klyos-	klyaus-		*ḱlew-
103.	wete	zināt	žinoti	di	գիտենալ (gitenal), իմանալ (imanal)		kärs-	kärs-		*ǵneh₃-
104.	dienke	domāt	galvoti	mendoj	մտածել (mtacel), խորհել (xorhel)					*teng-
105.	ruke	ost	uosti		հոտ քաշել (hot kʻašel)			wärsk-		*h₃édeti
106.	vrêze	bīties	bijoti	ka frikë	վախենալ (vaxenal)		pärsk-	pärsk-		*dedwóye
107.	slaope	gulēt	miegoti	fle	քնել (kʻnel), ննջել (nnǰel)			klänts-	𒋗𒌒𒉺𒊑 (šuppari)	*drem-, *swep-
108.	leve	dzīvot	gyventi	jetoj	ապրել (aprel)		śo-	śai-		*gʷeyh₃-
109.	sterve	mirt	mirti	vdes	մեռնել (meṙnel)		nut-	naut-, sruk-	(𒈨𒅕𒍣 (merzi); tuḫḫušzi)	*mer-, *dʰew-, *(s)terp-
110.	doôddoeë	nāvēt	žudyti	vras	սպանել (spanel)		ko-	kau-		*moréyeti
111.	vechte	čīnīties, kauties	kautis	luftoj	կռվել (kṙvel)			wät-		*meh₂gʰ- ?
112.	jaege	medīt	medžioti	gjuaj	որսալ (orsal)					*weyh₁-
113.	slae	sist	smogti	dëkoj	խփել (xpʻel)				𒉿𒀠𒄴𒍣 (walaḫzi)	*slak-, *wen-, *welh₃-
114.	snieë	griezt	kriepti		կտրել (ktrel)					*sek-, *temh₁-
115.	splête	šķelt, dalīt	dalinti		բաժանել (bažanel), կիսել (kisel)		putk-	putk-		*(s)pley-
116.	steke	besti	badyti		խոցել (xocʻel)					*h₂eyḱ-, *(s)teyg- *bʰedʰh₂-
117.	kraeuwe			gërvisht	ճանկռել (čankṙel)					*skabʰ-
118.	delve	rakt	kasti		փորել (pʻorel)		rāp-	rāp-	𒁁𒁕𒀀𒄿 (paddāi)	*bʰedʰh₂-
119.	zwemme	pedlēt	plaukti	notoj	լողալ (loġal)			nāsk-		*swem(bʰ)-, *(s)neh₂-
120.	vliege	lidot	skristi	fluturoj	թռնել (tʻṙnel), թռչել (tʻṙčʻel)		plu-	plu-		*plewk-, *peth₂-
121.	gae (lôpe)	iet, staigāt	eiti, vaikščioti	eci	քայլել (kʻaylel)		i-	i-	𒄿𒀉 (it), 𒄿𒄿𒀀𒀜𒋫 (iyatta)	*h₁ey-
122.	komme	nākt	ateiti	vij	գալ (gal)		kum-	käm-		*gʷem-
123.	leie (ligge)	gulēt	gulėti	shtrihem	պառկել (paṙkel)			lyäk-		*legʰ-
124.	zitte	sēdēt	sėdėti	ulem	նստել (nstel)					*sed-
125.	stae	stāvēt	stovėti	rri	կանգնել (kangnel)					*steh₂-
126.	draoie				շրջել (šrǰel), պտտել (pttel)					*wert-, *terh₁-
127.	vaolle	krist	kristi	bie	ընկնել (ənknel)			klāy-		*ḱh₂d-, h₃elh₁-
128.	geve	dot	duoti	jep	տալ (tal)					*deh₃-
129.	vast'ouwe	turēt	turėti	mbaj	բռնել (bṙnel), պահել (pahel)					*seǵʰ-
130.	niepe		spausti	shtrëngoj	սեղմել (seġmel)			klup-		*pres-
131.	vrieve	trīt	trinti	fërkoj	շփել (špʻel)			kant-		*terh₁-, *wreyp-?
132.	wasse	mazgāt	plauti	lan	լվալ (lval)				𒆷𒀀𒄷𒄿 (lāḫwi)	*lewh₃-
133.	vaege	slaucīt			սրբել (srbel), մաքրել (makʻrel)					*smeh₂-
134.	trekke	vilkt	traukti	tërheq	քաշել (kʻašel), ձգել (jgel)			yärtt-	(ḫwettari)	*dʰregʰ-
135.	douwe	grūst	stumti	shtyj	հրել (hrel)					*trewd-
136.	goôie	mest, sviest	mesti, sviesti	hedh	նետել (netel), շպրտել (šprtel)			kärsk-	𒁉𒌍𒅆𒄑𒍣 (pēššizi)	*(H)yeh₁-
137.	knôpe		rišti	ngërthej	կապել (kapel)				𒋾𒄿𒀀 (tiya)	*leyǵ-, *deh₁-
138.	naoie	šūt	siūti		կարել (karel)					*syewh₁-
139.	telle	skaitīt	skaičiuoti	njeh	հաշվել (hašvel)					*h₂rey-
140.	zeie	sacīt	sakyti	them	ասել (asel)		āks-	we-, āks-		*h₁eǵ-, *bʰéh₂-, *mlewH-, *yek-
141.	zienge	dziedāt	giedoti	këndoj	երգել (ergel)			pi-		*sengʷʰ-, *keh₂n-, *h₂weyd-
142.	spele	spēlēt	žaisti		խաղալ (xaġal)			kāñm-		*leyd-
143.	drieve		plūduriuoti, plaukti							*plew(d)-
144.	vloeie		bėgti, tekėti	rrjedh	հոսել (hosel)					(*plew-)
145.	vrieze	iesaldēt	šalti	ngrijë	սառեցնել (saṙets'nel)					*gel-
146.	zwelle	tūkt	pūstis	ënj	ուռել (uṙel), ուռչել (uṙčʻel)					*tewh₂-, *tum-
147.	zunne	saule v	saulė v	diell m	արև (arew)		koṃ m	kauṃ m	𒀭𒌓𒇷𒄿𒀀 (*saweliya)	*sóh₂wl̥
148.	maene	mēness m	mėnulis m	hënë v	լուսին (lusin)		mañ	meñe		*mḗh₁n̥s, *lówksneh₂
149.	starre	zvaigzne v	žvaigždė v	yll m	աստղ (astġ)		śre	ścirye meêrvoud	𒄩𒀸𒋼𒅕𒍝 (ḫasterza) g	*h₂stḗr, *ǵʰwoysdʰéh₂
150.	waeter	ūdens m	vanduo m	ujë m	ջուր (ǰur)		wär	war, āp	𒉿𒀀𒋻 (watar) o	*wódr̥, *h₂ékʷeh₂, *h₂ṓps
151.	regen	lietus m	lietus m	shi m	անձրև (anjrew)			swese m		*n̥bʰrós
152.	riviere	upe v	upė v	lumi	գետ (get)			cake	𒄩𒉺𒀸 (ḫapaš) g	*h₂ṓps enz.
153.	meêr	ezers m	ežeras m	liqen m	լիճ (lič)					*lókus
154.	zeê	jūra v	jūra v	det m	ծով (cov)		sāmudtär	samudtär, lyam m	𒀀𒊒𒈾𒀸 (arunaš) g	*móri
155.	zout	sāls v	druska v	kripë v, gjollë v	աղ (aġ)		sāle	salyiye		*séh₂ls
156.	steên	akmens m	akmuo m	gur m	քար (kʻar)		kärwañ	kärweñe		*ḱHleh₂ ?
157.	zand	smiltis v	smėlis v	rërë v	ավազ (avaz)
158.	('t) stof	puteklis meêrvoud	dulkės meêrvoud	pluhur m	փոշի (pʻoši)			spaitu, tweye		*pel- ?
159.	aerde (grond)	zeme v, augsne v	žemė v, dirva v	dhe m	հող (hoġ)		tkaṃ	keṃ	𒋼𒂊𒃷 (tēkan) o	*dʰéǵʰōm, *h₁érteh₂, *terseh₂
160.	wolk	mākonis m	debesis m	re v	ամպ (amp)		tärkär	tarkär	𒀠𒉺𒀸 (alpaš) g	*(s)newdʰetis, *nébʰos
161.	mist	migla v, dūmaka v	ruglas m, migla v	mjegull v meêrvoud	մառախուղ (maṙaxuġ), մեգ (meg)					*h₃mígʰleh₂
162.	lucht	debesis v meêrvoud	dangus m, padangė v	qiell m	երկինք (erkinkʻ)		erper	irper	𒉈𒂊𒁉𒅖 (nēpis) g
163.	wind	vējš m	vėjas m	erë v	քամի (kʻami)		want	yente	𒄷𒉿𒀭𒍝 (huwanza) g	*h₂wéh₁n̥t(o)s
164.	sneêuw	sniegs m	sniegas m	borë v	ձյուն (jyun)			*śiñce		*snígʷʰs, *snóygʷʰos, *ǵʰéyōm
165.	ies	ledus m	ledas m	akull	սառույց (saṙuycʻ)					*h₁éyHsom, *h₁iHsús
166.	roôk	dūmi meêrvoud	dūmas m	tym m	ծուխ (cux), մուխ (mux)				(tuhhuwais)	*dʰuh₂mós
167.	('t ) vier	uguns v	ugnis v	zjarr m	հուր (hur), կրակ (krak)		por	puwar	𒉺𒄴𒄯 (paḫḫur) o	*péh₂wr̥, *h₁n̥gʷnís
168.	assie	pelni meêrvoud	pelenai meêrvoud	hi m	մոխիր (moxir)					*kenis
169.	brande	degt	degti	djeg	այրվել (ayrvel)		sälp-	sälp-		*h₁ews-
170.	wegt	ceļš m	kelias m	udhë v, rrugë v	ճանապարհ (čanaparh), ճամփա (čampʻa)		ytār	ytārye		*h₁éytr̥, *póntoh₁s *weǵʰos, *stéyks, *stóygʰos
171.	berg	kalns m	kalnas m	mal m, bjeshkë v	լեռ (leṙ), սար (sar)			ṣale m		*móntis, *bʰérǵʰos, *h₃eros
172.	roôd	sarkans	raudonas	kuq	կարմիր (karmir)		rtär	ratre		*h₁rudʰrós, *h₁rowdʰ-ós
173.	groen	zaļš	žalias	gjelbër	կանաչ (kanačʻ)			motartstse		*ǵʰélh₃enos
174.	geêl	dzeltens	geltonas	verdhë	դեղին (deġin)			tute		*ǵʰelh₃wós
175.	wit	balts	baltas	bardhë	սպիտակ (spitak)		ārki	ārkwi		*ḱweytós, *h₂elbʰós, *lewkos
176.	zwart	melns	juodas	zi	սև (sew)			erkent		*ḱyeh₁wós
177.	dag	diena v	diena v	ditë v	օր (ōr)		koṃ	kauṃ		*h₂éh₃mr̥, *dʰeǵʰos?
178.	nacht	nakts v	naktis v	natë v	գիշեր (gišer)			yṣīye	𒅖𒉺𒀭𒍝 (išpanz) g	*nókʷts
179.	jaer	gads m	metai meêrvoud	vit m	տարի (tari)			pikul v		*wétos, *yóh₁r̥, *h₂étnos?
180.	waerm	silts	šiltas	ngrohtë	ջերմ (ǰerm), տաք (takʻ)		omäl	tāpce, emalle		*gʷʰermos, *teplos
181.	koud	auksts, salts	šaltas	frohtë	սառը (saṙə), պաղ (paġ)		kᵤraś	krośce		*ḱelHos, *h₃ewǵos
182.	vol	pilns	pilnas	plot, ship	լիքը (likʻə), լի (li)			īte		*pl̥h₁nós
183.	nieuw	jauns	naujas	ri	նոր (nor)		ñu	ñuwe	𒉋𒀸 (nēwas)	*néw(y)os
184.	oud	sens, vecs	senas	vjetër	հին (hin), տարեց (tarecʻ)				𒈪𒅀𒄷𒉿𒀭𒍝 (miyaḫuwanz)	*sénos
185.	goed	labs	geras	mirë	լավ (lav), բարի (bari)			kartse	𒀀𒀸𒋗𒍑 (aššuš)	*h₁wésus
186.	slecht	slikts	blogas	keq	վատ (vat)					*h₂egʰós, *dusos?
187.	vrot	sapuvis		kalbur, prishur	փտած (pʻtac)					*puHlos, *pewHlos
188.	vuul	netīrs	bjaurus	ndyrë	կեղտոտ (keġtot)		eñatketse	krakettse
189.	recht		tiesus	drejtë	ուղիղ (uġiġ)					*h₃r̥dʰwós
190.	rond	apaļš	apvalus		կլոր (klor), բոլորակ (bolorak)					*Hréth₂ndos?
191.	scherp	ass	aštrus		սուր (sur)					*h₂ḱrós
192.	bot	truls			բութ (butʻ)					*ml̥dus?
193.	glad	gluds	gludus		հարթ (hartʻ), ողորկ (oġork)			ṣmare		*gʰl̥h₂dʰós
194.	nat	slapjš, mitrs	slapjas	qullur, lagur	թաց (tʻacʻ)					*wēdos, *ugrós, *wogʷedʰos
195.	droôg	sauss	sausas	thatë	չոր (čʻor)					*h₂sowsos
196.	juust	pareizs	teisingas		ճիշտ (čišt)
197.	kortbie	tuvu, klāt, tuvs	artimas	afërt	մոտ (mot), մոտիկ (motik), մերձ (merj)					*pélh₂s
198.	varre	tāls, tālu	tolus, tolimas	larg	հեռու (heṙu)			akañce
199.	rechts	labais	dešinys	djathtë	աջ (aǰ)					*déḱsnos enz.
200.	lienks	kreiss	karioji	majtë	ձախ (jax)			saiwai		*leh₂iwos
201.	an/bie	pie	pas	në			-aṃ	-ne		*pos
202.	in			në	մեջ (meǰ)					*(h₁)én
203.	mee	ar; instrumentalis	su; instrumentalis	me	հետ (het)		-aśśäl, -yo	-mpa		*me, *met(e)h₂, *ḱóm, instrumentalis
204.	en	un, ir	ir	dhe	և (ew), ու (u)			ṣpä	𒊌𒆪 (-kku)	*-kʷe, *h₁éti,
205.	a	ja	jei, jeigu	nëse	եթե (etʻe)			inte, kwri		?
206.	meedat	jo, tāpēc	nes, todėl (kas)	sepse	քանզի (kʻanzi)
207.	naeme	vārds m	vardas m	emër m	անուն (anun)		ñom	ñem	𒆷𒀀𒈠𒀭 (lāman)	*h₁nómn̥