Wp/liv/Beļgij

From Wikimedia Incubator
< Wp‎ | livWp > liv > Beļgij
Jump to navigation Jump to search
Beļgij
Koninkrijk België

Flag of Belgium.svg Great coat of arms of Belgium.svg
Plagā Vapp
EU location BEL.png
Himn Brabançonne
Pǟjālgab Brissõl
Mōmūoḑ Kēņig-vald
Mōkēļ Prantsūzkēļ, Olāndõ (Flāmõ) kēļ
Jūodiji
- Kēņig
- Pǟministõr

Filip
Elio Di Rupo
Teritōrij 30 528 km²
Rovst 10 827 519 (2010)
Allizpanmiz 1830
Eirō
Āigavīrkiz UTC+2
Ladādomēn .be
Telefonikōd +32

Beļgij um ikš mō Luntš-Eirōpõs Pūoj-mier aigās.

Rov[edit]

Beļgij rov-lug um 10400000. Beļgij pǟjālgab ja amā sūrim jālgab um Brissõl.

Sīe jelānikād āt pǟažāliztõks flāmõd ja valōnõd. Flāmõd um jemīņ ku pūol rovztõ, kītõbõd flāmõ (olāndõ) kīeldõ ja jelābõd mō pūoj jags; valōnõd, immõr ikš kuolmõzjag rovztõ, kītõbõd prantsūz-kīeldõ ja jelābõd jedāl pūol.

Istōrij[edit]

Mōjõd keltõd rov belgõd pūolst, mō pōr-võtīztõ rōmlizt jarā Julius Caesar jūodimizõks 57 jKr, kēzar Augustus allõ sai tämstõ Rōma provints Belgica. Kuolmõs āigastsadās mōlõ tuļtõ frankõd. Pierrõ Frankõd Karolingõd impērij sadāmizt sugīztõ piškizt first-valdõd, obbõm sadīz mō Habsburgõd vōļikšimiz alā 15. āigastsadās ja Prantsūzmō alā 18. āigastsadās.

Pierrõ Napoleon kōtimizt 1815 Belgijst sai Madālmōd kēņig-vald jag. Pierrõ belglizt ilzõnūzimizt 1839 sai tämstõ īž-pīliji Beļgij Kēņig-vald. Kēņig Leopold II vōļikšimiz āigal sai Beļgij eņtšõn milzõ sūrd teritōrid Āfrikõs, mis vȯltõ Beļgij ummizt 1960 āigast sōņõ.

Ežmizõs ja Tūoi mōīlmasuodā pǟl okupīeriztõ Belgijõ sakslizt.

Kakškimdõnd āigastsadā lopāndõksõs jagīztõ Beļgij kuolmõ jag vail jarā — flāmõ kēļi Flandrij, prantsūzkēļi Valōnij ja kōd-kēļi Brisel. Ne jagūd saitõ sūŗimiz autonōmij 21 āigastsadās.

Kuodāndimi[edit]

Beļgijs um kȭlbatõmõzt euro.