Wp/liv/Grīekmō

From Wikimedia Incubator
< Wp‎ | livWp > liv > Grīekmō
Grīekmō
Ελληνική Δημοκρατία

Flag of Greece.svg Coat of arms of Greece.svg
Plagā Vapp
EU location GRE.png
Himn Ὕμνος εἰς τὴν Ἐλευθερίαν
Pǟjālgab Atēna
Mōmūoḑ Vabāmō
Mōkēļ Grīekõkēļ
Jūodiji
- Grīekmō Prezident
- Pǟministõr

Karolos Papoulias
George Papandreou
Teritōrij 131 990 km²
Rovst 11 306 183 (2010)
Allizpanmiz 1821
Eirō
Āigavīrkiz UTC+2
Ladādomēn .gr
Telefonikōd +30

Grīekmō um ikš mō Lȭnag-Eirōpõs Balkān pūol-kōla jedāl-jags ja pǟgiņluglimizt kōlad pǟl Mōd-vail-mier, Egeij ja Jōnij mier aigās.

Grīekmō pǟjālgab ja amā sūrim jālgab um Atēna. Grīekmō rov-lug um 10 700 000.

Kuodāndimi[edit | edit source]

Grīekmōl um kȭlbatõmõzt euro.

Istōrij[edit | edit source]

Amā vaņīm jālgab-kultūr Grīekmōl vȯļ Minos nīn kultūr Krēta kōla pǟl immõr 2000 jkr. Klasiskli Grīekmō īrgiz immõr 750 jkr, až sugīztõ īž-pīlõbõd jālgab-valdõd nemē Sparta ja Atēna. Tsivilizātsij jōdiz kuordõ-punkt pǟlõ pierrõ perzlizt ulzõ ajāmizt 5 āigastsadās jKr ja īrgiz saddõm sizāļizt konfliktõd pierāst Peloponnesos suodā āigal.

338 jKr Grīekmō jālgab-valdõd pōr-võtīz Makedōnij kēņig Vīlip II ja täm pūoga Aleksander Sūr āigal Grīekmō kultūr lagtīz laigāld amās täm impērijs. Tūoizõs āigastsadās jKr rōmlizt pōr-võtīztõ Grīekmō jarā.

Pierrõ Rōma sadāmizt ei Grīekmō Bitsants impērij alā 15. āigastsadā sōņõ, kuņtš tämstõ sai Tirkmō impērij jag. Āigasts 1832 sai Grīekmōstõ īž-pīliji kēņig-vald ja Baier prints Otto I vēļiztõ Grīekmō kēņigõks.

Tuoiz mōīlmasuodā āigal okupīeriz Grīekmōdõ Natsi-Saksāmō, mis pierrõ tuļ kuodsuodā, mis lopīz 1949 kommunistlizt suodāvägūd kōtimizõks. Āigasts 1952 Grīekmōstõ sai NATO nõtkõm. Suodāväg-hunta vōlikšiz mōdõ 1967-1974.

Āigasts 1975 ūtstõ-luoitõ demokrātij ja referendõmõks lopātiztõ monarkij. Perri Grīekmō kēņig vȯļ Konstantin II. Āigasts 1981 Grīekmōstõ sai ežmi Mōgõr-Eirōp mō, mis vȯļ Eirōp Īt nõtkõm.