Wp/liv/Grīekmō

From Wikimedia Incubator
< Wp‎ | livWp > liv > Grīekmō
Jump to navigation Jump to search
Grīekmō
Ελληνική Δημοκρατία

Flag of Greece.svg Coat of arms of Greece.svg
Plagā Vapp
EU location GRE.png
Himn Ὕμνος εἰς τὴν Ἐλευθερίαν
Pǟjālgab Atēna
Mōmūoḑ Vabāmō
Mōkēļ Grīekõkēļ
Jūodiji
- Grīekmō Prezident
- Pǟministõr

Karolos Papoulias
George Papandreou
Teritōrij 131 990 km²
Rovst 11 306 183 (2010)
Allizpanmiz 1821
Eirō
Āigavīrkiz UTC+2
Ladādomēn .gr
Telefonikōd +30

Grīekmō um ikš mō Lȭnag-Eirōpõs Balkān pūol-kōla jedāl-jags ja pǟgiņluglimizt kōlad pǟl Mōd-vail-mier, Egeij ja Jōnij mier aigās.

Grīekmō pǟjālgab ja amā sūrim jālgab um Atēna. Grīekmō rov-lug um 10 700 000.

Kuodāndimi[edit]

Grīekmōl um kȭlbatõmõzt euro.

Istōrij[edit]

Amā vaņīm jālgab-kultūr Grīekmōl vȯļ Minos nīn kultūr Krēta kōla pǟl immõr 2000 jkr. Klasiskli Grīekmō īrgiz immõr 750 jkr, až sugīztõ īž-pīlõbõd jālgab-valdõd nemē Sparta ja Atēna. Tsivilizātsij jōdiz kuordõ-punkt pǟlõ pierrõ perzlizt ulzõ ajāmizt 5 āigastsadās jKr ja īrgiz saddõm sizāļizt konfliktõd pierāst Peloponnesos suodā āigal.

338 jKr Grīekmō jālgab-valdõd pōr-võtīz Makedōnij kēņig Vīlip II ja täm pūoga Aleksander Sūr āigal Grīekmō kultūr lagtīz laigāld amās täm impērijs. Tūoizõs āigastsadās jKr rōmlizt pōr-võtīztõ Grīekmō jarā.

Pierrõ Rōma sadāmizt ei Grīekmō Bitsants impērij alā 15. āigastsadā sōņõ, kuņtš tämstõ sai Tirkmō impērij jag. Āigasts 1832 sai Grīekmōstõ īž-pīliji kēņig-vald ja Baier prints Otto I vēļiztõ Grīekmō kēņigõks.

Tuoiz mōīlmasuodā āigal okupīeriz Grīekmōdõ Natsi-Saksāmō, mis pierrõ tuļ kuodsuodā, mis lopīz 1949 kommunistlizt suodāvägūd kōtimizõks. Āigasts 1952 Grīekmōstõ sai NATO nõtkõm. Suodāväg-hunta vōlikšiz mōdõ 1967-1974.

Āigasts 1975 ūtstõ-luoitõ demokrātij ja referendõmõks lopātiztõ monarkij. Perri Grīekmō kēņig vȯļ Konstantin II. Āigasts 1981 Grīekmōstõ sai ežmi Mōgõr-Eirōp mō, mis vȯļ Eirōp Īt nõtkõm.