Wp/liv/Norvēgij
| Norvēgmō Kongariket Norge (Norvēgõ kēļ) Kongariket Noreg (Ūžnorvēgõ kēļ) | |||||
| |||||
 | |||||
| Himn | Ja, vi elsker dette landet | ||||
| Pǟjālgab | Oslo | ||||
| Mōmūoḑ | Kēņig-valst | ||||
| Mōkēļ | Norvēg kēļ | ||||
| Jūodiji - Kēņig - Pǟministõr |
Harald V Jonas Gahr Støre | ||||
| Teritōrij | 385 252 km² | ||||
| Rovst | 5 601 049 (2025) | ||||
| Allizpanmiz | 872 | ||||
| Rō | Norvēgmō krūonõ | ||||
| Āigavīrkiz | UTC+2 | ||||
| Ladādomēn | .no | ||||
| Telefonikōd | +47 | ||||
Norvēgij agā Norvēgijmō um ikš valst Pūoj-Eirōpõs Skandināvij pūol-kōla vežgõr-pūolsõ. Norvēgmō ummizt ātõ ka Svalbard ja Jan Mayen kōlad Atlāntij okeōņ pūoj jags, ka Bouvet ja Pētõr I kōla Jedāl-Atlāntij okeōņs. Sūŗimi jag rovst um norvēglizt bet sǟl jelābõd ka immõr 30 tūontõ sāmlizt.
Norvēgmō iļ vōlikšiztõ īdõksmõs āigastsadās mitmõd piškizt kēņig-valdõd, Kēņig Harald I vīndiz mūḑi kēņigḑi immõr āigasts 900 pKr ja pōr-võtīz Shetland ja Orkney kōlad, bet ta äb sȭitõn mōdõ kubbõ vieddõ. Norvēgmō miermīed ja mierlōpijizt jōdiztõ Īsland, Grēnmō, Šoţmō ja Īrõmō rāndad sōņõ ja keitõ īžkist Amērikõs. Neiīž broutšiztõ ne Frantsijõ, kus ne pūojtiztõ Normāndij sūr-ärtsog-vald. Norvēgmō vikīngd matkād lopīztõ pierrõ siedā, až kēņig Olav Tryggvasson võtiz vastõ rištusk āigasts 994. Nēļatuoistõnõs āigastsadās Norvēgmō kēņig pūoga Magnus ja Dēņmō printses Margarethe lōlatiztõ ja īrgiz Norvēgmō kēņig-vald īt Dēņmōkõks, mis dūriz āigast 1814 sōņõ. Āigasts 1814 Norvēgmō jūrõ-paņtõ Rūotšmōlõ bet Norvēgmōlõ laskīztõ sōdõ eņtš konstiūtsij.
Īdõkstuoistõnõs āigastsadās nūziz rovli likkimi ja sīe rezultātõs sǟdliztõ 1905 āigasts referendõm, mis äbţõks Norvēgmōstõ sai īž-pīliji kēņig-vald. Ežmiz mōīlmasuodā pǟl Norvēgmō vȯļ neutrāli, bet täm kuoigīd saitõ sūŗt kajjõ. Tūoiz mōīlmasuodā pǟl okupīeriz Saksāmō Norvēgmōdõ āigastis 1940-1945 Āigasts 1949 Norvēgmō kītiz jarā neutrāluzõst ja tämstõ sai NATO nõtkõm. 1960 āigastis Norvēgmōl lieudtõd naft ja mō-gais ja munt mō-rikūzõd sūriņţiztõ Norvēgmō rikūzt. Referendõmd pǟl āigastis 1972 ja 1994 Norvēgmō kīeldiz ītõmizõst Eirōp Ītkõks.
| |||||||||||||
