Wp/liv/Napoleon Bonaparte

From Wikimedia Incubator
< Wp‎ | livWp > liv > Napoleon Bonaparte
Jump to navigation Jump to search
Napoleon I

Napoleon Bonaparte (sindõn 1769. āigast 15. ougustkū pǟval, kūolõn 1821. āigast 5. līedõkū pǟval) vȯļ Prantsūzmō polītili jūodiji ja kēzar 18. āigastsadā lopāndõksõs, ja 19. āigastsadā īrgandõksõs.

Napoleon sīndiz Korsika kōla pǟl Ajaccio jālgabsõ Itāļmō irgimizõks aimsõ. Nūoŗ-igäs vȯļ ta Korsika izāmō-mēļi. Ta lekš Prantsūzmōlõ, kus ta opīz sūr-kabāl-väg suodāväg oftsierõks.

Bonaparte nūziz kierdõ lebbõ ouv-samūd suodāvägs ja vōļikšõs pierrõ Prantsūz revolūtsijõ ja krūoniztõ nemē kēzar 1804. Ta pōr-võtīz pǟgiņ mōḑi Eirōpõs ja paņ eņtš aim nõtkõmḑi nänt iļ vōlikšõm. Napoleon suodā-vȯņ lopīz āigasts 1812 ku ta kōtiz kakš kuolmõz-jaggõ eņtš suodāvägst lebbõ-saddõnd suodā pǟl Krīevõmō vastõ.

Pierrõ täm loplizt kōtimizt Sūr-Britānij ja Prūšmō vastõ Waterloo taplõmizõs, ta vīžtõ jellõm Pivā Lēna (St. Helena) kōla pǟlõ Atlāntij okeān jedāl-jags, kus Napoleon kūoliz āigasts 1821 mag sīeji-teb pierāst.

Napoleon nim kȭlbatõbõd saggõld suodāliz ambītsij iļ. Sīepierāst ku Napoleon vȯļ lītõ rištīng, mingizkõrd kītõbõd lītizt agresīvlizt mīed iļ ku näntõn um Napoleon kompleks. Napoleon taktīkõ oppõbõd suodāväg akadēmijši amās mōīlmas. Täm nim um tundtõb ka nemē Napoleon pandõkst tēji.

Napoleon Bonaparte veļ-pūoga Charles Louis Napoléon Bonaparte vȯļ Prantsūzmō polītili jūodiji nemē prezident āigasts 1848–1852 ja nemē kēzar Napoleon III 1852–1871.