Jump to content

Wp/kge/Aksara Gurmukhi

From Wikimedia Incubator
< Wp‎ | kge
Wp > kge > Aksara Gurmukhi

Aksara Gurmukhi joda da salah osay aksara bujenis abugida say tipakay untuk nulisko Bahasa Punjabi, khususna Punjabi di nagara India, say buhorti jak ucapan guru (pamimpin agama Sikh)[1].

Huruf

Konsonan rik Huruf Tambahan

Golar Kalumpuk
Artikulasi ↓
Golar Bunyi
[IPA]
Golar Bunyi
[IPA]
Golar Bunyi
[IPA]
Golar Bunyi
[IPA]
Golar Bunyi
[IPA]
mātarā vāhakă
(Vokal)
mūlă vargă
(Frikatif)
ūṛā
[uːɽaː]
 – aiṛā
[ɛːɽaː]
a
ə
īṛī
[iːɽiː]
 – sassā
[səsːaː]
sa
s
hāhā
[ɦaːɦaː]
ha
ɦ
Oklusif → Tenuis Ngahisok Busuwara Mandok Nada Nasal]
kavargă ṭollī
(Velar)
kakkā
[kəkːaː]
ka
k
khakkhā
[kʰəkʰːaː]
kha
gaggā
[gəgːaː]
ga
ɡ
kàggā
[kə̀gːaː]

[ kə̀ ]
ṅaṅṅā
[ŋəŋːaː]
ṅa
ŋ
cavargă ṭollī
(Afrikatif/Palatal)
caccā
[t͡ʃət͡ʃːaː]
ca
t͡ʃ
chacchā
[t͡ʃʰət͡ʃʰːaː]
cha
t͡ʃʰ
jajjā
[d͡ʒəd͡ʒːaː]
ja
d͡ʒ
càjjā
[t͡ʃə̀d͡ʒːaː]

[ t͡ʃə̀ ]
ñaññā
[ɲəɲːaː]
ña
ɲ
ṭavargă ṭollī
(Retrofleks)
ṭaiṅkā
[ʈɛŋkaː]
ṭa
ʈ
ṭhaṭṭhā
[ʈʰəʈʰːaː]
ṭha
ʈʰ
ḍaḍḍā
[ɖəɖːaː]
ḍa
ɖ
ṭàḍḍā
[ʈə̀ɖːaː]
ṭà
[ ʈə̀ ]
nāṇā
[naːɳaː]
ṇa
ɳ
tavargă ṭollī
(Dental)
tattā
[t̪ət̪ːaː]
ta
thatthā
[t̪ʰət̪ʰːaː]
tha
t̪ʰ
daddā
[d̪əd̪ːaː]
da
tàddā
[t̪ə̀d̪ːaː]

[ t̪ə̀ ]
nannā
[nənːaː]
na
n
pavargă ṭollī
(Labial)
pappā
[pəpːaː]
pa
p
phapphā
[pʰəpʰːaː]
pha
babbā
[bəbːaː]
ba
b
pàbbā
[pə̀bːaː]

[ pə̀ ]
mammā
[məmːaː]
ma
m
Aproksiman rik cair
antimă ṭollī
(Sonorant)
yayyā
[jəjːaː]
ya
j
rārā
[ɾaːɾaː]
ra
ɾ

~r

lallā
[ləlːaː]
la
l
vāvā
[ʋaːʋaː]
va
ʋ

~w

ṛāṛā
[ɽaːɽaː]
ṛa
ɽ


Golar Bunyi
[IPA]
Golar Bunyi
[IPA]
Golar Bunyi
[IPA]
ਸ਼ sassē pairĭ bindī
[səsːeː pɛ:ɾɨ bɪn̪d̪iː]
śa
ʃ
ਖ਼ khakkhē pairĭ bindī
[kʰəkʰːeː pɛ:ɾɨ bɪn̪d̪iː]
xa
x
ਗ਼ gaggē pairĭ bindī
[gəgːeː pɛ:ɾɨ bɪn̪d̪iː]
ġa
ɣ
ਜ਼ jajjē pairĭ bindī
[d͡ʒəd͡ʒːeː pɛ:ɾɨ bɪn̪d̪iː]
za
z
ਫ਼ phapphē pairĭ bindī
[pʰəpʰːeː pɛ:ɾɨ bɪn̪d̪iː]
fa
f
ਲ਼ lallē pairĭ bindī
[ləlːeː pɛ:ɾɨ bɪn̪d̪iː]
ḷa
ɭ
Huruf Subskrip Golar, bontuk asli Pamakayan
੍ਰ pairī̃ rārā
ਰ→ ੍ਰ
Misalna, huruf ਪ (pa) rik ਰ (ra) say biyaso nutulna nonti ngahasilko kata ਪਰ /pəɾə̆/ ("tapi"), tapi rik subgabungan ਰ timbul jadi ਪ੍ਰ- (/prə-/),[1] ngahasilko gugus konsonan, juk di kata ਪ੍ਰਬੰਧਕ (/pɾəbə́n̪d̪əkə̆/, "manajerial, administratif"), sabagay lawan jak ਪਰਬੰਧਕ /pəɾᵊbə́n̪d̪əkə̆/, bontuk Punjabi jak kata sina tipakay dilom umungan alami dilom situasi say kurang formal (refleks Punjabi untuk bahasa Sanskerta /pɾə-/ adalah /pəɾ-/). Huruf subgabungan hasa umumna tipakay dilom Bahasa Punjabi untuk golar pribadi, pira ngabungkal kata dialek asli, kata injaman jak basa barih juk Bahasa Inggris, Sanskerta, rbn.
੍ਵ pairī̃ vāvā
ਵ→ ੍ਵ
Kadang-kadang tipakay dilom Gurbani (kitab suci agama Sikh) tapi jarang dilom pamakayan modern, sabagiyan balak tibatas untuk nyiptako gugus /sʋə-/ dilom kata-kata say tiinjam jak bahasa Sanskerta, say refleksina dilom bahasa Punjabi joda da /sʊ-/, misalna bahasa Sanskerta ਸ੍ਵਪ੍ਨ /s̪ʋɐ́p.n̪ɐ/→bahasa Punjabi ਸੁਪਨਾ /sʊpə̆na:/, "ipi", liy. bahasa Hindi-Urdu /səpna:/.

Misalna, ਸ rik subgabungan ਵ nonti ngahasilko sv (sʋə-) juk dilom kata Sanskerta ਸ੍ਵਰਗ (स्वर्ग) (/sʋəɾᵊgə/, "surga"), tapi biyasona ditutul bak ਵ nonti ngahasilko sav- (səʋ-) juk di kata umum ਸਵਰਗ (/səʋəɾᵊgə̆/, "surga"), tiinjam samakkungna jak bahasa Sanskerta tapi raduna tiubah. Refleks alami Punjabi, surg /sʊɾᵊgə̆/, tipakay munih dilom kalakar saharaniyan.

੍ਹ pairī̃ hāhā
ਹ→ ੍ਹ
Subgabungan say paling umum, huruf sa mak nyiptako gugus konsonan, tapi bufungsi sabagay bagiyan jak sistim nada khas Punjabi, say nyajakko nada. Ina tingkah lakuna rik cara say goh-goh dilom pamakayan juk ਹ (ha) biyaso di posisi layon da awal kata. Huruf ਹ biyaso tiucakko dilom posisi tiokon (juk dilom ਆਹੋ āhō "yu" rik pira ngabungkal kata umum barihna), kata-kata busuku kata osay di awalna, rik biyasona di posisi awal kata barihna,[3]tapi mak di posisi barih, say sipa ina ngalih ngubah nada vokal sarodi'an say bulaku.[1] Kasumangan dilom pamakayanna joda da bahwa ਹ biyaso tipakay saradu vokal, sodongko versi subgabungan tipakay harak makka vokal, rik tilampirko di konsonan.

Misalna, huruf ਹ biyaso tipakay saradu vokal juk di ਮੀਂਹ (titranskripsiko sabagay mĩh (míː ), "hujan").[1] Subgabungan ਹ (ha) bufungsi rik cara say goh-goh, tapi tipakay di bah konsonan: ਚ (ca) ditutul bak ੜ (ṛa) ngahasilko ਚੜ (caṛă), tapi ompay saradu nada cakak tikonalko ngaliyu'i subskrip ਹ (ha) ompay sa kata ਚੜ੍ਹ (cáṛĭ, "butakat" bonor tisabdu.

Fungsi karakter hasa goh-goh rik karakter udātă (ੑ U+0A51), say timbul dilom tulisan lamo rik nyajakko nada cakak.

Vokal

Diyakritik vokal, rik titik-titik buntor say nyajakko huruf konsonan pangusung
Vokal Transkripsi IPA Sataraf Inggris
Posay Nggantung Rik /k/ Golar Pamakayan
(makka) mukḁ̆tā
ਮੁਕਤਾ
a ə like a in about
ਕਾ kannā
ਕੰਨਾ
ā

~äː

like a in car
ਿ ਕਿ siā̀rī
ਸਿਹਾਰੀ
i ɪ like i in it
ਕੀ biā̀rī
ਬਿਹਾਰੀ
ī like i in litre
ਕੁ auṅkaṛă
ਔਂਕੜ
u ʊ like u in put
ਕੂ dulaiṅkaṛă
ਦੁਲੈਂਕੜ
ū like u in spruce
ਕੇ lā̃/lāvā̃
ਲਾਂ/ਲਾਵਾਂ
ē like e in Chile
ਕੈ dulāvā̃
ਦੁਲਾਵਾਂ
ai ɛː

~əi

like e in sell
ਕੋ hōṛā
ਹੋੜਾ
ō like o in more
ਕੌ kanauṛā
ਕਨੌੜਾ
au ɔː

~əu

like o in off

Tanda-tanda barih

Bunyi Dobal
Mak bu-áddakă Transliterasi Horti rik áddakă Transliterasi Horti
ਦਸ dasă puluh ਦੱਸ dassĭ nginjuk panday (kata gawi)
ਪਤਾ patā nyadari/alamat ਪੱਤਾ pattā bulung
ਬੁਝਣਾ bújăṇā bola mutung, padom ਬੁੱਝਣਾ bújjăṇā bupikir ngaliyui, nyopok panday, mocohko
ਕਲਾ kalā seni ਕੱਲਾ kallā posay (basa sari-sari)
Nasalisasi
Pamakayan Diyakritik Hasil Cuntuh (IPA)
Ṭippī dilom vokal buntak (/ə/, /ɪ/, /ʊ/), atawa vokal tijang anggantung /u:/, samakkung konsonan non-nasal[1] Nambahi konsonan nasal di pok artikulasi sina da rik ditutul huruf konsonan
(/ns/, /n̪t̪/, /ɳɖ/, /mb/, /ŋg/, /nt͡ʃ/ rbn.)
ਹੰਸ /ɦənsə̆/ "hangsa"
ਅੰਤt̪ə̆/ "akhir/uncuk"
ਗੰਢ /gə́ɳɖə̆/ "simpul"
ਅੰਬmbə̆/ "manggo"
ਸਿੰਗ /sɪŋgə̆/ "tungkah"
ਕੁੰਜੀ / kʊɲd͡ʒiː/ "kunci"
ਗੂੰਜ /guːɲd͡ʒə̆/ "gumaruduk, goma"
ਲੂੰਬੜੀ /luːmbᵊɽiː/ "rubah"
Bindī dinggak vokal tijang (/a:/, /e:/, /i:/, /o:/, posay /u:/, /ɛ:/, /ɔː/)[1]
samakkung konsonan non-nasal, mak tikuruk huruf /h/
Nambahi konsonan nasal di pok artikulasi sina da rik ditutul huruf konsonan (/ns/, /n̪t̪/, /ɳɖ/, /mb/, /ŋg/, /nt͡ʃ/ rbn.).
Mangkali munih sacara sekunder nganasalko huruf vokal
ਕਾਂਸੀ /kaːnsiː/ "parunggu"
ਕੇਂਦਰ /keːd̯əɾə̆/ "pusat, induk, markas balak"
ਗੁਆਂਢੀ /gʊáːɳɖiː/ "jiron/tetangga"
ਭੌਂਕ /pɔ̀ːŋkə̆/ "ngahalunglung, ngucih"
ਸਾਂਝ /sáːɲd͡ʒə̆/ "kagoh-gohan"
Ṭippī dinggak konsonan rik vokal tijang anggantung /u:/
at suku kata tibukak di uncuk kata[1] atawa burakhir rik /ɦ/
Vokal nasal ਤੂੰ /t̪ũː/ "niku"
ਸਾਨੂੰ /sanːũː/ "sikam"
ਮੂੰਹ /mũːɦ/ "banguk"
Ṭippī dilom vokal buntak samakkung huruf konsonan Nasal (/n̪/ atawa /m/)[1] Pandobalan konsonan nasal
Ṭippī tipakay untuk andobalko konsonan nasal sanipa juk áddakă jona
ਇੰਨਾ /ɪn̪:a:/ "salamon sa"
ਕੰਮ /kəm:ə̆/ "gawi"
Bindī dinggak vokal tijang (/a:/, /e:/, /i:/, /o:/, /u:/, /ɛ:/, /ɔː/),[1]
di suku kata tibukak di uncuk kata atawa burakhir rik /ɦ/
Nasalisasi Vokal ਬਾਂਹ /bã́h/ "pungu bagiyan dinggak"
ਮੈਂ /mɛ̃ː/ "Nyak"
ਅਸੀਂ /əsĩː/ "sikam"
ਤੋਂ /t̪õː/ "jak"
ਸਿਊਂ /sɪ.ũː/ "nyoruk"

Angka

Angka Punjabi
Angka Hindu-Arab 0 1 2 3 4 5 6 7 8 9
Golar ਸੁੰਨ ਇੱਕ ਦੋ ਤਿੰਨ ਚਾਰ ਪੰਜ ਛੇ ਸੱਤ ਅੱਠ ਨੌਂ
Transliterasi sunnă ikkă dо̄ tinnă* cāră panjă chē sattă aṭṭhă na͠u
IPA [sʊnːə̆] [ɪkːə̆] [d̪oː] [t̪ɪnːə̆] [t͡ʃaːɾə̆] [pənd͡ʒə̆] [t͡ʃʰeː] [sət̪ːə̆] [əʈːʰə̆] [nɔ̃:]

Cuntuh Tulisan

ਲਹੌਰ ਪਾਕਿਸਤਾਨੀ ਪੰਜਾਬ ਦੀ ਰਾਜਧਾਨੀ ਹੈ। ਲੋਕ ਗਿਣਤੀ ਦੇ ਨਾਲ ਕਰਾਚੀ ਤੋਂ ਬਾਅਦ ਲਹੌਰ ਦੂਜਾ ਸਭ ਤੋਂ ਵੱਡਾ ਸ਼ਹਿਰ ਹੈ। ਲਹੌਰ ਪਾਕਿਸਤਾਨ ਦਾ ਸਿਆਸੀ, ਕਾਰੋਬਾਰੀ ਅਤੇ ਪੜ੍ਹਾਈ ਦਾ ਗੜ੍ਹ ਹੈ ਅਤੇ ਇਸੇ ਲਈ ਇਹਨੂੰ ਪਾਕਿਸਤਾਨ ਦਾ ਦਿਲ ਵੀ ਕਿਹਾ ਜਾਂਦਾ ਹੈ। ਲਹੌਰ ਰਾਵੀ ਦਰਿਆ ਦੇ ਕੰਢੇ ’ਤੇ ਵੱਸਦਾ ਹੈ। ਇਸਦੀ ਲੋਕ ਗਿਣਤੀ ਇੱਕ ਕਰੋੜ ਦੇ ਨੇੜੇ ਹੈ।

لہور پاکستانی پنجاب دی راجدھانی اے۔ لوک گݨتی دے نال کراچی توں بعد لہور دوجا سبھ توں وڈا شہر اے۔ لہور پاکستان دا سیاسی، رہتلی کاروباری اتے پڑھائی دا گڑھ اے اتے، ایسے لئی ایہہ نوں پاکستان دا دل وی کہا جاندا اے۔ لہور راوی دریا دے کنڈھے تے وسدا اے۔ ایسدی لوک گݨتی اک کروڑ دے نیڑے اے۔

Lahaur Pākistānī Panjāb dī rājtā̀ni ài. Lok giṇtī de nāḷ Karācī tõ bāad Lahaur dūjā sáb tõ vaḍḍā šáir ài. Lahaur Pākistān dā siāsī, kārobāri ate paṛā̀ī dā gáṛ ài te ise laī ínū̃ Pākistān dā dil vī kihā jāndā ài. Lahaur Rāvī dariā de káṇḍè te vassdā ài. Isdī lok giṇtī ikk karoṛ de neṛe ài.

Lahore joda da ibukota jak Punjab Pakistan. Lahore joda da kota paling balak keduo saradu Karachi. Lahore joda da pusat politik, budaya, rik pandidikan Pakistan, sampai-sampai tigolari sabagai jantungna Pakistan. Lahore tipik di pinggir Sungai Ravi, populasina rodik puluh juta jiwa.

Rujukan

  1. 1.0 1.1 1.2 1.3 1.4 1.5 1.6 1.7 1.8 Let's Learn Punjabi: Research Centre for Punjabi Language Technology, Punjabi University, Patiala learnpunjabi.org, Punjabi University, Patiala
  2. Elena Bashir Conners, Thomas J., A Descriptive Grammar of Hindko, Panjabi, and Saraiki (Volume 4 of Mouton-CASL Grammar Series) Walter de Gruyter GmbH & Co. KG, Berlin, Germany, (2019), ISBN 9781614512257, hal 72–74
  3. Word-initial /h/ in unstressed positions may also often be elided and yield a falling tone; for example, in the words ਹਿਸਾਬ hisābă /hɪsaːbə̆/ ("account, estimate") and ਸਾਹਿਬ sāhibă /saːhɪbə̆/ (an honorific, "sir, lord", etc.). Unstressed short vowels may be reduced to yield h(a)sābă /həsaːbə̆/ and sāh(a)bă /saːhəbə̆/, and further h-elision in unstressed initial positions may yield near-homophones only distinguished by tone: ਸ੍ਹਾਬ sā̀bă /sàːbə̆/ and ਸਾਬ੍ਹ sā́bă /sáːbə̆/ respectively. Word-initial /h/ may also produce a tone without being elided.[2]