Wy/lv/Armēnija


Karte

Karogs

Pamata informācija
Galvaspilsēta	Erevāna
Valdība	Unitāra parlamentāra republika
Valūta	Armēnijas drams (AMD)
Platība	29 743 km²
Iedzīvotāji	2 924 816
Valsts valodas	Armēņu valoda
Reliģija	Armēnijas apustuliskā baznīca
Elektrība	220V/50Hz
Tālsarunu kods	+374
Interneta domēns	.am
Laika josla	UTC+4

Armēnija ir valsts Eirāzijā, starp Melno jūru un Kaspijas jūru, Aizkaukāza dienvidu daļā. Tā robežojas ar Turciju rietumos, Gruziju ziemeļos, Azerbaidžānu austrumos, Irānu un Azerbaidžānai piederošo Nahčivanu dienvidos. Armēnija ir unitāra, daudzpartiju, demokrātiska nacionāla valsts un viena no senākajām civilizācijām pasaulē ar bagātīgu kultūras mantojumu. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Erevāna. Armēnijā ir plaši attīstīts tūrisms.

Apraksts[edit | edit source]

Reģioni[edit | edit source]

Centrālā Armēnija
Erevānā, Armēnijas politiskajā centrā ir liela daļa valsts muzeju un kultūrvēsturisku objektu. Vēl šajā reģionā ir Ečmiadzinas reliģiskais centrs, Aragacs (4100 m. augsts stratovulkāns), Gegardas un Hor Virapas klosteri.

Sevana ezera reģions
Šis reģions ir koncentrēts uz skaisto 2000 metrus augsto Sevana ezeru, kuru ieskauj daudzi senie pieminekļi, baznīcas, klosteri un populāras pludmales. Ievērības cienīgi ir lielākie hačkaru kapi pasaulē, pludmales pie Sevanavankas klostera, kā arī neskaitāmie zivju un vēžu restorāni gar ezera krastiem. Atpūtas pasākumu sarakstā ir iekļauts arī vindsērfings.

Ziemeļarmēnija
Šis kalnu reģions, kas ziemeļos robežojas ar Gruziju, ietver daudzas skaistas, izolētas baznīcas un klosterus. Debedas upes kanjonā ir daudz šādu objektu.

Dienvidarmēnija
Īpaši skaista Armēnijas daļa, kas stiepjas uz dienvidiem līdz pat Irānas robežai ar interesantām alām un attālākiem skaistiem kristīgās kultūras pieminekļiem. Nozīmīgākās vietas ir Tatevas un Noravankas klosteri, Mozrovas ala, Selimas karavānserāls (iebraucamā vieta karavānām) un tūkstošiem petroglifu pie Uhtasaras.

Apstrīdētā teritorija[edit | edit source]

Kalnu Karabaha
Etnisko armēņu apdzīvots reģions Azerbaidžanā, kuru pēc Kalnu Karabahas kara 1991-1994. gadā kontrolē starptautiski neatzīta vietējā valdība. Piekļuve notiek tikai caur Armēniju.