Wp/liv/Līvõ rovž

From Wikimedia Incubator
< Wp‎ | liv(Redirected from Wp/liv/Līvlizt)
Wp > liv > Līvõ rovž
Jump to: navigation, search

Līvõ rovž (Līvlizt) um amā vežgõrpūoļi vāldamīersūomõ rovž.

Ne jelīztõ laigāld Leţmōl (Vidūmōl ja Kurāmōl). Lǟndlīvõd nutīztõ ēntšta rāndalizt, idālīvõd - kalāmīed ja Salats līvõd — lībid.

Līvõ nim (lib, ljub, Krīevõ kēratēḑkõks либь, любь) um ežmi kõrd ilzõ kēratõd Krīevõmō Nestor krōnikõs 13. sadāāigast īrgandõksõs. 13. sadāāigast īrgandõksõs tunnõd Saksāmōld suodīkšijid ja rīžõbõd līvõ rovvõ tulkõks ja mȭkõks. Ežmi ristõt līvõ ristīng vȯļ "Līvõmō kēnig" Kaupo, kis jelīz Koiva joug-aigās Turaidas Vidūmōl. Ta kūoliz 1217. āigast suodās ēstlizt vastõ.

Līvlizt Līvõmō rištsuodā āigal[edit]

Leţmō Indrõk krōnikõs um kēratõd ka mūndast līvližist:

  • Ilo (Ylo) - Meinard rištõt Ikeskilās 1184 āigasts, ilo um Sūomõ kielkõks rȭm.
  • Kulevene (Kulewene) - rištõt Ikeskilās 1184 āigasts, kilab "kūlō" + "vanā" aga "vēna".
  • Vietso (Vietzo) - rištõt Ikeskilās 1184 āigasts
  • Alo - rištõt Ikeskilās 1184 āigasts , "allõ; alā"
  • Viliendi - Meinard rištõt Kōlas (paldīņ Salaspils) s a. 1185. Nim um 14 ja 16 .as. doks Kurāmōl.. , "viļa" + "-ndi" . (Viliendi um ka Leţmō Indrõk krōnikõs ka Viljandi jālgab Ēstimōl).
  • Uldenago - Meinard rištõt Kōlas 1185 āigast , "agu" um ēsti kielkõks varrõ ūomõg
  • Vade (Wade) - Meinard rištõt Kōlas 1185 āigasts
  • Valdeko (Waldeko) - Meinard rištõt Kōlas 1185 āigasts. Germānli sõnā vald tǟtob "väg", līvõ kielkõks ka vōlikšõm.
  • Gerveder - Meinard rištõt Kōlas 1185 āigast, võib vȱlda Leţ nim Garvēderis.
  • Kaupo - Toreida vaņīmi (kēņig). Kilab vȯļ rištõt jubā 1191 ja um sōnd rištõt nim Jacobus
  • Anno - Ikš rištõt Toreida vaņīmi. Kilab täm rištõt nim vȯļ Johannes. Anno äbţiz 1185 āigast Meinardõ ja pǟstiz tǟndä uņţapajid kädst.
  • Imaut - bīskop Bertold tappaji 1198 āigasts livõd ilzõnūzimi āigal, Ikeskilā ležgõl. 14. ja 16. āigastsadā Kurāmō kēratõksis Ymmotu, ēsti kielkõks Himot, mis tǟtob "kīenda mūd imustibõd"
  • Kirjan (Kyrianus), Lajan (Layanus) - rištit Ykeskīla līvõd, tappõt 1206 āigast saksliztõks kubsõtīe (jarā andõmiz) pierāst.
  • Asso - Rīgõ vaņīmi, rištit 1200. Asso võib vȱlda saksā nim aga līvõ "aža".
  • Ako - Kōla vaņīmi. Ako um kilab vīking nim nī ku ruotšõ Ake. Tappõt 1206. āigasts līvõd ilzõnūzimi āigal.
  • Dabrel (Dabrelus) - Toreida Līvõ vaņīmi, Koiva joug kurā kūolta pǟl, Dabrs võib vȱlda tǟtob "jõva"
  • Bertold - Kaupo pūoga, kis tappõt 1210 āigasts Immõr joug taplõmis.
  • Vane (Wane) - Kaupo tidār miez (znūot), 1210 tappõt 1210 āigast Immõr joug taplõmis, vane um Sūomõ kielkõks viššõ
  • Vesike - Koiva jog jõvā kūolta vaņīmi ja Sattesele puoldõ pidāji 1212 āigasts, kui Kaupo vȯļ lǟnd rištsuodīkšijid pūol jarā. Võib vȱlda līvõ sõnāst "vež".
  • Ase - Līvõ vaņīmi, Sattesele kaitstõji 1212 āigasts. Se nim um ka 16. ja 17. āigastsadā Leţmō kēratõksis

Vidūmō līvlizt[edit]

Sidāmi-āigal līvlizt jelīztõ kōds jagūs: Vidūmōl ja Kurāmōl. Um arrõt, ku pǟgiņ Vidūmō līvliži kūoliz mēr (mustā nōvõ) pierāst 1710 āigasts Sūr Pūoj Suodā āigal. Līvliži ei pāikõl āinagi Salāts ja Lämši (leţk. Limbaži) immõrkouţis. Vidūmō līvlizt āt jellõnd Salāts joug-aigās vel 19. sadāāigast tuoiz pūols. 1846 āigasts profesōr Sjögren kei ēžmist kõrda Kurāmō ja Salāts līvlizt jūs. Ta vȯtšīz kōgiņ Vidūmō livliži ja perizõks liediz Svetciems kilāst 22 rištīngtõ (16 mīeztõ ja 6 nāizta), kis rõkandiztõ līvõ kīeldõ. Sjögren kūoliz 1855. āigasts. Tieudmīed pierrõ Sjögren'õ äb uo nǟnd Vidūmō līvliži. Ikš tundtõb Vidumō līvli vȯļ eitimiz mēstar Mārcis Podiņš-Sārums (1799-1859), sindõn Priekuļi kilās, kīnga amā tundtõb tīe um Tsēs Jōņ pivākuodā toŗn. Perri tuntõb Salāts līvli Gusts Bisnieks kūoliz 1868. āigasts.

Kurāmō līvlizt[edit]

Jedmõl Ežmiz mōīlmasuodā līvlizt vȯļtõ pǟlõ īenõd set kōdtuoistõnõs Kurāmō rānda kilās. Līvõd kilād Pūojkurāmōl (jedāl peidi, Sūr mier rāndas) āt Vaid, Sǟnag, Pitrõg, Kuoštrõg, Irē, Sīkrõg, Ūžkilā, Īra, Pizā ja Lūž. Kuolm kilā, Kūolka, Mustānum ja Gipkõ āt Piškīz mier rāndas. 20. sadāāigast ežmis pūolsõ vȯļ Kurāmō līvõd rov virgimizāiga.

Līvõ kīel opātimi īrgiz 1923. āigast sigžõ - neļļõs līvõd rānda skūols (Kūolkas, Vaidõl, Irēl ja Pizās)

Līvõkīelkõks āigakēra "Līvli" ežmi nummõr 500 eksemplārs tuļ ulzõ 1931. āigast Taļšpivši.

Līvõ Rovkuodā alīzkiv paņtõ 1938. āigast 3. oktōbõrs.

Tuoiz mōīlmasuoddõ ja okupātsij rezultātõs līvõd kilād vȯļtõ īenõd tijād. Paldīņ äb lītõ jembit kui kim rištīngtõ, kīen līvõkēļ um sindikēļ. 1992. āigasts Leţmō Vōļikš luoi "Līvõd rānda" teritōrijõ, laz vaŗtõ Līvõ rovkultūrõ.

Vaņ ka[edit]