Wp/liv/Õbbi

From Wikimedia Incubator
< Wp‎ | liv
Wp > liv > Õbbi
Õbbi
Equus caballus

Vōlikšimi Jelāid (Animalia)
Phylum Sǟlgapaggõljelāid (Chordata)
Klas Imtijizt (Mammalia)
Order Käbājelāid (Perissodactyla)
Aim Õbīzjelāid (Equidae)

Õbbi (Equus caballus) um ikš kuodlūomõz. Jemmizt õbīzt sōb nuttõd kēvõd ja nūort õbīzt sōb nuttõd vārzad. Amād lūoimõd siegās um õbbizõn kilāb vȯnnõd amā tǟdzi jag rištīng jelāmizõs ja istōrijs.

Istōrij[edit | edit source]

Tūontidi āigastidi um rištīngd lǟlam tīe, transport suggõn õbbizt äbţõks. Ka suodād pidāmizõs vȯltõ õbbizt väggi tǟdzizt. Õbbizt sǟlgas ratstīztõ nei lǟlamidi rōda-ōriņi kāndabõd rītõļḑ kui ka kierdistiz likkõbõd nomādõd. Äb ūo sieldõ, kunās õbīžist saitõ rištīngd sõbrād. Bīldidi õbīžist um tǟtõd āigast-tūontidi tāgiž. Āigast 1900 sōņõ vȯļ õbbi jag jegā rištīng jelamizõst. Siz īrgiztõ mašīnd sūŗimiži jagīdi tīeḑi, midā õbbizt vȯltõ tīend. Õbbizt lug Eirōpõs ja Pūoj- Amērikõs um pǟgiņ piškīmõks sōnd. Nägţõbõks āigasts 1915 vȯļ iļ 21 miljūon õbīzt Amērik Ītõnd-valdis, bet 1955 vȯļ nēšti pāikal īenõd set rōz jemīņ až 3 miljōnõ. 20 āigastsadā lopāndõksõs, nänt lug umitõg lekš jo sūrõks, sīestõ ku kazīz interes ratstāmiz vastõ.

Ulzõnēmi[edit | edit source]

Õbbi um sūr, knaš ja joudli lūom. Jūokšimiz āigal täm viššõd taggizt jālgad vībõd tǟnda jeddõpēḑõn, eḑḑizt jālgad pǟažāliztõks tigtõbõd tǟnda. Õbīz pǟ ja kaggõlt mūoḑõstõbõd immõr kakš vīdõnţ jaggõ täm pitkitõst. Õbīz sīlmad um sūrimõd äbku mingizõn tūoizõs mō lūomõn. Õbbizõn um jõvā nēmi ja ta sȭitab nǟdõ īd āigal nei jeddõ ku ka tāgiž. Õbbizõn um sūrd nanā ōkõd, sīestõ ku õbbi jēngõb alz lebbõ nanā. Õbbizõn um sūr lȭgad ja viššõd ambõd. Täužkazzõnd izizõn õbbizõn um 40 āmbazt ja jemizõn um 36. Ambõd pierrõ sōb nǟdõ kui vanā õbbi um, sīestõ ku vanādõn õbbiztõn um ambõd kullõn. Õbīz kejā um sūr. Laigā rīnda sizzõl um milzõ sūrd pīemdõd-maksād ja sidām, mis äbţõbõd tämmõn pitkõ aigõ jūokšõ ja lǟlamt tīedõ tīedõ. Sǟlga um joudli ja võib kāndõ sūŗi lǟlamidi. Õbīz jālgadõn um ikš āinagi vārbaz mis um käbā. Õbīz-rōdad äbţõbõd kaitsõ käbīdi.

Pǟgiņtimi[edit | edit source]

Vārzad võibõd sindõ jegān āigal āigasts, bet õbīz kazāntijizt tōbõd, ku sindimi vȯlkõ kievād, sīestõ ku tallõ um nēḑi lǟlam tuoitõ. Õbbizt āt kussõl irdistiz 11-12 kūdõ. Sindimi lǟb kierdõ ja līb immõr 15-30 minūtõ. Irdistiz vārza um sīndõb jālgad jedsõ. Niset sindõn vārza novūb vāgiž immõr 10 agā 15 minūtõ, siz kōļõb nūzõ ja pīlõ. Mingizt stūņḑõd pierrõ sindimizt vārzad võibõd jubā jūokšõ. Niset sindõn vārza jālgad āt pigātagā nei-īž pitkād až kēvõn ja kazābõd jelāmi āigal setku rōz. Õbbizt sōbõd iggizt ambõd až ne um 2 āigastõ vannit. Õbīzt āt täužkazzõnd, ku ne āt seis āigastõ vannit. Õbīz jelamiz igā um irdistiz 25-30 āigastõ bet mingizkõrd ne jelābõd ka jemīņ až 40 āigastõ.

Vaņ ka[edit | edit source]