Wy/lv/Ziemeļvalstis

Ziemeļvalstu karogi.

Ziemeļvalstis ir reģions Ziemeļeiropā un Ziemeļamerikā, ko veido Dānija, Islande, Norvēģija, Somija un Zviedrija, kā arī šo valstu autonomās teritorijas — Fēru salas, Grenlande un Ālandu salas. Ziemeļvalstīs dzīvo aptuveni 25 miljoni cilvēku un reģiona kopējā platība ir 3,5 miljoni km², no kuriem reģiona Ziemeļamerikas daļa — Grenlande — aizņem aptuveno 60% no kopējās platības.

Ziemeļvalstis vieno līdzīga politiskā sistēma, vērtības, kā arī vēsture un kultūra. Lai gan Ziemeļvalstis neveido atsevišķu, suverēnu politisko institūciju, visas reģiona valstis un autonomie reģioni savstarpēji sadarbojas Ziemeļvalstu padomē un Ziemeļvalstu Ministru padomē, kurai ir atsevišķas oficiālās pārstāvniecības arī Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Ziemeļvalstīs izplatītas trīs dažādas valodu grupas (indoeiropiešu valodas, urāliešu valodas, eskimoaleutu valodas) un tas nav uzskatāms par valodiski viendabīgu reģionu, tomēr kopīgais skandināvu valodu mantojums veido nozīmīgu daļu no Ziemeļvalstu kopīgās identitātes.

Kā sinonīms Ziemeļvalstu reģionam nereti tiek izmantots jēdziens Skandināvija, taču, atkarībā no definīcijas, Skandināvija patiesībā ietver tikai zināmu daļu no Ziemeļvalstīm — visbiežāk Dāniju, Norvēģiju un Zviedriju. Kontinentālās skandināvu valodas ir savstarpēji tik līdzīgas, ka to runātāji spēj viens otru saprast, turklāt šo valodu apmācība notiek arī pārējās Ziemeļvalstīs, tā zviedru valoda ir viens no obligātajiem priekšmetiem Somijas skolās, savukārt dāņu valoda tiek mācīta Islandes, Fēru salu un Grenlandes skolēniem. Šī iemesla dēļ skandināvu valodas var uzskatīt par visa reģiona lingua franca.

Valstis

Ziemeļvalstu karte.

Dānija Mazākā Ziemeļvalsts ar simtiem salu, nebeidzamām pludmalēm, lauksaimniecību un kontinentālāku atmosfēru.

Norvēģija (ieskaitot Svalbāru) Slavena ar saviem dziļajiem fjordiem, stāvajiem kalniem, neskaitāmiem ūdenskritumiem, koka baznīcām, ziemeļblāzmām un tūkstošgadīgām jūrniecības tradīcijām. Norvēģijas topoloģijai un dabai ir raksturīga reģionāla daudzveidība.

Zviedrija Teritorijas un iedzīvotāju skaita ziņā pati lielākā Ziemeļvalsts, ar bezgalīgiem mežiem, skaidriem, ziliem ezeriem un gleznainiem arhipelāgiem pie tās krastiem.

Somija Simtiem tūkstošiem salu un ezeru, un neskata daba milzīgā platībā. Visretāk apdzīvotā ES valsts. Vienīgā Ziemeļvalsts, kas izmanto eiro, un skandināvu valodā runā tikai mazākumtautība. Santa Klausa dzimtene.

Islande Pārsteidzošas vulkānu, geizeru un ūdenskritumu ainavas šajā tālajā Ziemeļatlantijas salā.

Ālandu salas Arhipelāgs un Somijas autonomā teritorija Baltijas jūrā, kur zviedriski runājošiem iedzīvotājiem ir sava atšķirīga kultūra un kvazinacionālas identitātes izjūta.

Fēru salas Dānijas autonomā teritorija Atlantijas okeānā ar ļoti atšķirīgu kultūru un nacionālās identitātes izjūtu. Īpaši pazīstama ar iespaidīgām dabas ainavām un unikālu putnu dzīvi.

Pilsētas

Galvaspilsētas

• Kopenhāgena – Dānijas galvaspilsēta.
• Oslo – Norvēģijas galvaspilsēta.
• Stokholma – Zviedrijas galvaspilsēta.
• Helsinki – Somijas galvaspilsēta.
• Reikjavīka – Islandes galvaspilsēta.

Citas pilsētas

• Bergena – .
• Gēteborga – .
• Tronheima – .
• Orhūsa – .
• Upsāla – .
• Tampere – .
• Turku – .
• Mariehamna – .
• Touršhavna – .