Wy/lv/Meksika

Karte
Karogs
Pamata informācija
Galvaspilsēta	Mehiko
Valdība	Federāla prezidentāla republika
Valūta	Meksikas peso (MXN)
Platība	1 972 550 km²
Iedzīvotāji	123 675 325
Valsts valodas	Spāņu valoda
Reliģija	Romas katolicisms
Elektrība	120V/60Hz
Tālsarunu kods	+52
Interneta domēns	.mx
Laika josla	UTC-8 līdz -6

Meksika ir valsts Ziemeļamerikas dienvidu daļā. Tā ziemeļos robežojas ar ASV, dienvidos — Gvatemalu un Belizu. Meksiku rietumos apskalo Klusais okeāns, austrumos — Karību jūra un Meksikas līcis. Meksika reiz bija mājvieta senajām maiju un acteku zelta civilizācijām. Senās impērijas sabruka 16. gs., kad tajās iebruka spāņi, kas pārvaldīja šīs zemes līdz 1821. gadam, kad Meksika ieguva neatkarību. Acteku un maiju pēcteči joprojām dzīvo Meksikā, taču iedzīvotāju vairākums ir metisi — spāņu un indiāņu pēcnācēji. Meksika ir OECD, ANO, Pasaules Tirdzniecības organizācijas un G-20 dalībvalsts. Meksika ir septītajā vietā pasaulē pēc UNESCO pasaules mantojuma objektu skaita. Meksikas galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Mehiko.

Reģioni

Meksikas karte

Lejaskalifornija (Lejaskalifornija, Dienvidu Lejaskalifornija) Liela rietumu pussala, kas stiepjas 1200 km garumā no Tihuanas pie ASV robežas līdz Sanlukasai dienvidos. Tuksnešaina teritorija ar neatklātām pludmalēm. Viena no lielākajām vaļu migrācijas vietām, kas notiek katru gadu no decembra līdz aprīlim. Ietver arī tālo Gvadalupes vulkānisko salu.

Ziemeļmeksika (Čivava, Koavila, Durango, Nuevoleona, Sinaloa, Sonora, Tamaulipasa) Plaši tuksneši un pierobežu kalni, tūristu ignorēts reģions. Fiziski un kultūras ziņā teritorija atrodas prom no tropiskajiem dienvidiem. Trokšņainā, rūpnieciskā Monterreja ir trešā lielākā un pati bagātākā Meksikas pilsēta. Reģionā ir pazīstams Vara kanjons, kuru var izbraukāt pa dzelzceļu, un kas iet cauri aizām un vietējiem ciematiem.

Badžjo (Agvaskaljentesa, Gvanahvato, Sakatekasa, Sanluisa Potosi, Keretaro) Bijušais koloniālais centrs. Tas ir viens no Meksikas vēsturiskajiem reģioniem, slavens ar labi saglabājušām koloniālām pilsētām, kuras kļuva bagātas dēļ savām sudraba atradnēm. Starp citām mazāk pazīstamām pilsētām šeit var minēt San Migel de Aljende un Gvanahvato.

Centrālā Meksika (Idalgo, Mehiko, Mehiko (štats), Morelosa, Puebla, Tlaskala, Verakrusa) Šeit atrodas galvaspilsēta Mehiko, valsts politiskā, kultūras un ekonomiskā metropole ar izsmalcinātu pilsētas centru un milzīgām priekšpilsētām, ap to. Reģions ietver arī senās Teotivakanas apbrīnojamās drupas, kā arī vēsturiskās Pueblas un Verakrusas pilsētas.

Klusā okeāna piekraste (Kolima, Gerrero, Halisko, Mičoakana, Najarita, Oahaka) Reģions saistās ar tropu pludmalēm Meksikas dienvidu piekrastē. Halisko ir mariači un tekilas dzimtene, Gvadalahara ir valsts otra lielākā pilsēta, bet Oahakas augstiene ir slavena ar savu īpašo virtuvi.

Jukatanas pussala (Kampeče, Čjapasa, Kintana Roo, Tabasko, Jukatana) Reģionu raksturo džungļi un iespaidīgie maiju arheoloģiskie pieminekļi, kā arī Karību jūras un Meksikas līča piekraste ar labi zināmiem kūrortiem, piemēram, Tulumu un Kankunu. Nozīmīgas ir arī koloniālā pilsēta Merida un džungļos ieaugušās maiju Palenkes drupas. Ģeogrāfiski izolēta no pārējās valsts, būdama Centrālamerikas daļa, kultūras ziņā tā ir tuvāka Gvatemalai un Belizai, kur maiju kultūra ir ļoti dzīva, nekā pārējai Meksikai.

Pilsētas

Maiju pakāpienveida piramīda (El Castillo) Čicenicā.

• Mehiko – Meksikas galvaspilsēta.
• Akapulko
• Kankuna
• Gvadalahara
• Masatlana
• Monterreja
• Sanluisa Potosi
• Tasko
• Tihuana