Wy/lv/Indija


Karte

Karogs

Pamata informācija
Galvaspilsēta	Ņūdeli
Valdība	Federāla parlamentāra republika
Valūta	Indijas rūpija (INR)
Platība	3 287 263 km²
Iedzīvotāji	1 324 171 354
Valsts valodas	Hindu un angļu valoda
Reliģija	Hinduisms
Elektrība	220V/50Hz
Tālsarunu kods	+91
Interneta domēns	.in
Laika josla	UTC+5:30

Indija ir valsts Dienvidāzijā. Tā ir septītā lielākā valsts pasaulē, kā arī otrā lielākā valsts pēc iedzīvotāju skaita. Toties tā ir vislielākā demokrātiskā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita. Indijā dzīvo vairāk nekā miljards cilvēku un šajā teritorijā runā vairāk kā 1600 dažādās valodās. Indiju dienvidos apskalo Indijas okeāns, rietumos Arābijas jūra, bet austrumos Bengālijas līcis. Krasta līnijas garums sasniedz 7 517 km.[3] Rietumos tā robežojas ar Pakistānu, ziemeļos ar Ķīnu, Nepālu un Butānu, bet austrumos ar Bangladešu un Mjanmu. Tai Indijas okeānā ir jūras robežas arī ar Šrilanku, Maldīviju un Indonēziju. Indijas galvaspilsēta ir Ņūdeli.

Apraksts[edit | edit source]

Reģioni[edit | edit source]

Ziemeļhimalaji (Džammu un Kašmīra, Himāčala Pradēša, Utarakhanda)
Skaists, kalnains reģions piedzīvojumus un garīgumu meklējošiem tūristiem. Šajā reģionā ir daudzas populāras Indijas kalnu stacijas un reliģiskās svētvietas.

Indijas līdzenumi (Bihāra, Čandīgarha, Deli, Harjāna, Madhja Pradēša, Pendžāba, Utarpradēša)
Līdzenumu reģions, Indijas maizes klēts, kas tiek apūdeņots ar Gangas un Jamunas upju, un to pieteku ūdeņiem. Reģionā atrodas arī valsts galvaspilsēta Ņūdeli, kā arī Āgras pilsēta ar Tadžmahālu, un tādas svētās pilsētas, kā Allahābāda, Mathura, Vārānasī un Gaja. Šajā reģionā ir notikuši daudzi nozīmīgi notikumi, kas veidojuši Indijas vēsturi.

Rietumindija (Dādra un Nagarhaveli, Damāna un Diu, Goa, Gudžarāta, Mahārāštra, Rādžastāna)
Tara tuksneša reģions, Rādžastānas krāšņās pilis, cietokšņi un pilsētas. Valsts apdzīvotākā un dinamiskākā pilsēta Mumbaja, Adžantas un Elloras alas Mahārāštrā, neskarti meži un burvīgās Goa pludmales, Āzijas lauvas Giras mežos Gudžarātā un strauji augošās pilsētas Amdāvāda, Sūrata, Džeipūra un Pune.

Ziemeļaustrumu Indija (Arunāčala Pradēša, Asama, Manipura, Meghālaja, Mizorāma, Nāgālenda, Tripura)
Izolēts un salīdzinoši neapgūts reģions. Šis ir cilšu apdzīvots apgabals valstī, ar gleznainām, skaistām ainavām, ar endēmisku Indo-Malajas grupas faunu un floru, un ar slavenajām tējas plantācijām. Sastāv no septiņām pavalstīm, tautā zināmas kā "Septiņas māsas". Meghālaja, pateicoties savdabīgajai videi, tiek saukta par "Indijas Skotiju".

Austrumindija (Čhatīsgarha, Džhārkhanda, Orisa, Sikima, Rietumbengāle)
Ekonomiski mazāk attīstīts, bet kultūrvēsturiski bagāts un, iespējams, tūristiem viesmīlīgākais reģions. Reģionu atpazīstamu dara Kolkata, bijusī britu Indijas galvaspilsēta, kā arī tempļi Puri, Bubanešvaras un Konarkas pilsētās. Reģions stiepjas no augstiem kalniem līdz piekrastei, kā rezultātā ceļotāji var izbaudīt aizraujošus klimatiskus kontrastus. Tā ir arī Indijas minerālu glabātuve, kur atrodas valsts lielākās un bagātīgākās raktuves.

Diendidindija (Andamanu un Nikobaru Salas, Āndhra Pradēša, Karnātaka, Kerala, Lakšadvīpa, Pudučerri, Tamilnāda, Telangāna)
Šajā reģionā atrodas slaveni vēsturiskie tempļi, tropiskie meži, aizlīči, pludmales, kalnu stacijas, un tādas dinamiski augošas pilsētas, kā Bengalora, Čenaja, Trivandrama un Haidarabada. Maisuras pilsēta ir pasaulslavena ar savām pilīm, jo īpaši ar Maisuras pili. Andamanu un Nikobaru salas austrumos un Lakšadvīpas salas rietumos ērtības labad arī ir iekļautas šajā reģionā, kaut arī atrodas tālu prom no kontinenta. Taču tām atkal ir savas unikālas īpatnības.