Wy/lv/Grieķija

From Wikimedia Incubator
< Wy‎ | lv
Jump to navigation Jump to search
noframe
Karte
noframe
Karogs
noframe
Pamata informācija
Galvaspilsēta Atēnas
Valdība Parlamentāra republika
Valūta Eiro (€) (EUR)
Platība 131 940 km²
Iedzīvotāji 10 815 197 (2011)
Valsts valodas Grieķu valoda
Elektrība 220V/50Hz
Tālsarunu kods +30
Interneta domēns .gr
Laika josla UTC+2


Grieķija [1] ir Eiropas valsts Eiropas dienvidos, Balkānu pussalas dienvidu daļā, Peloponēsas pussalā un Egejas jūras salās. To apskalo Egejas un Jonijas jūras. Grieķija robežojas ar Turciju, Bulgāriju Maķedoniju un Albāniju. Grieķijas galvaspilsēta ir Atēnas. Grieķija ir viena no tūristu apmeklētākajām valstīm.

Apraksts[edit]

Reģioni[edit]


Pilsētas[edit]

Olimpija.

Kā nokļūt[edit]

Ar lidmašīnu[edit]

No Rīgas ir tiešais airBaltic reiss uz Atēnām (Atēnu starptautiskā lidosta), kā arī uz Kosu (Kosas starptautiskā lidosta) (no 2019. gada 11. maija), Rodu (Rodas starptautiskā lidosta "Diagora") un uz Salonikiem (Saloniku starptautiskā lidosta "Maķedonija").

Ar vilcienu[edit]

Ar auto[edit]

Ar autobusu[edit]

Ar kuģi[edit]

Kā apceļot[edit]

Ar auto[edit]

Ar vilcienu[edit]

Ar autobusu[edit]

Ar kuģi[edit]

Ar velosipēdu[edit]

Ar kājām[edit]

Ar lidmašīnu[edit]

Saziņas valoda[edit]

Apskates objekti[edit]

Grieķija ir vairāku kultūru mītnes zeme. Šeit savu ietekmi atstāja dažādas kultūras no 3. gadu tūkstoša p.m.e. līdz mūsdienām.

Mīnojiešu kultūra[edit]

Mīnojiešu kultūra ir senākā civilizācija Eiropā. Tā pastāvēja apmēram no 2700 līdz 1400 gadiem p.m.e. Krētas salā. Atsevišķas kolonijas bija Santorīna salā un Peloponēsā. Mīnojiešu centrs atradās Knosā netālu no mūsdienu Iraklijas. Taču daudzas mīnojiešu pilsētas bija izvietotas pa visu Krētas salu, pārsvarā salas centrālajā un austrumu daļā. Ar šo kultūru var iepazīties apmeklējot daudzus izveidotos arheoloģiskos parkus un muzejus Krētā, Santorīna salā un Nestora pili Peloponēsā.

Mikēniešu kultūra[edit]

Mikēniešu kultūra izveidojās kontinentālajā Grieķijā un izplatījās uz Grieķijas salām un pat Mazāzijā. Šī kultūra ļoti ietekmējās no mīnojiešu kultūras (lineāro B rakstību, freskas u.c.), taču būtiski no tās arī atšķīrās. Tā veidoja spēcīgi nocietinātas pilsētas un bija kareivīgāka par mīnojiešiem. Lielākās mīnojiešu pilsētas bija Mikēnas, Tirinta, Gla u.c. Mikēniešu būvniecības paliekas var atrast arī citās senajās grieķu pilsētās (Atēnas, Tēbas, Argosa u.c.). Šī civilizācija pastāvēja no 16. līdz 11. gs. p.m.e. Ar mikēniešu pilsētbūvniecību var iepazīties apmeklējot Mikēnu un Tirintas arheoloģiskos parkus, kā arī Grieķijas muzejus.

Doriešu kultūra jeb Tumšie laiki[edit]

Doriešu kultūra ienāca no Balkānu ziemeļiem un līdz ar to izbeidzot mikēniešu civilizācijas pastāvēšanu. Šajā laikā nozīmīgas pilsētas netika celtas. Arī rakstītprasme tika aizmirsta. Šo periodu raksturo protoģeometriskais un ģeometriskais trauku dekorēšanas stils. Ar to var iepazīties Grieķijas arheoloģiskajos muzejos. Šis periods ilga no 11. gs līdz 8. gs. vidum.

Arhaiskās Grieķijas periods[edit]

Ap 8. gs vidu doriešu kultūrā sākās uzplaukums. Sākās pilsētu veidošanās process. Tika radīts doriešu orderis jeb ar kolonādēm dekorēti tempļi. Šajā laikā sākās grieķu koloniju veidošanās Vidusjūras ziemeļu daļā un gar Melno jūru. Tāpēc spilgti šī perioda celtniecības paraugi ir skatāmi Itālijas dienvidu daļā un Sicīlijā. Taču arī Grieķijā var iepazīties ar arhaiskā perioda celtniecības paraugiem. Tos var redzēt gan Atēnās, gan Olimpijā, gan arī citās grieķu pilsētās. Šajā laikā ienāca jauns grieķiskais rakstības stils. Savus šedevrus sarakstīja Homērs un Hesidots. Kultūrā sāka integrēties ēģiptiešu skulptūras māksla. Tika radītas pirmās grieķu skulptūras t.s. kurosi un koras. Keramikā parādījās melnfigūru un sarkanfigūru stils. Visu to var apskatīt Grieķijas muzejos.

Klasiskās Grieķijas periods[edit]

Šis periods sākas 5. gs. p.m.e. un ir grieķu demokrātijas ziedu laiki. Šajā periodā strauji attīstās mākslas, celtniecība un politiskā dzīve. Par šī perioda simbolu varētu uzskatīt Atēnu akropoli ar Partenonu un Erehtejonu. Parādās tādi neatņemami grieķu celtniecības objekti, kā teātri. Lielākie no tiem skatāmi Atēnās un Epidaurā. Skulptūrā vienveidīgos kurosus nomaina dažādās dabīgās pozās atveidoti senie dievi un cilvēki. Grieķu keramika iegūst īpaši izsmalcinātas formas. Visu to var baudīt apmeklējot senās grieķu pilsētas un muzejus.

Hellēniskais periods[edit]

Pēc tam, kad 338. g. p.m.e. Maķedonijas Filips iekaroja Grieķiju, beidzās klasiskās Grieķijas periods un sākās hellēnisma laiks. Šajā laikā Maķedonijas Aleksandrs iekaroja plašas Āzijas teritorijas, aizejot līdz pat Indijai. Līdz ar to grieķiskā kultūra izplatījās plašos Āzijas reģionos un Āfrikā. Ēģiptē tika dibināta slavenā Aleksandrija. Mākslā uzsvars no mitoloģisko dievību pagodināšanas novirzījās uz cilvēku personības slavināšanu. Tā Olimpijā tika uzcelts filipeons par godu Maķedonijas Filipa uzvarai pār grieķiem. Šī celtne veidota kā rotonda, t.i. dekorēta ar koncentrisku kolonādi. Plaši izplatās herooni, varoņu pielūgsmes vietas. Mākslai dziļāk integrējoties arhitektūrā parādījās mozaīkas grīdas segumi. Tos var aplūkot Maķedonijas jaunajā galvaspilsētā Pellā. Bet Verginā var apskatīt krāšņo Filipa II kapu.

Romas impērija[edit]

2. gs. p.m.e. vidū Grieķiju pakļāva Roma. Līdz ar to Grieķija uz ilgu laiku kļuva par svešu varu provinci. Romieši tomēr neiznīcināja grieķisko kultūru, bet integrēja to ar savējo. Arhitektūrā ienāca jauni elementi, kurus romieši bija aizguvusi no etruskiem. Plaši tika izmantoti arku būvelementi un telpu dekorēšana ar freskām. Plašu izplatību guva grīdu mozaīkas. Pilsētu apbūvē parādījās t.s. romiešu pirtis. To paliekas var apskatīt vairākās Grieķijas pilsētās. Amfiteātri ar gladiatoru cīņām Grieķijā bija mazāk izplatīti, tomēr arī tos vietām var sastapt. Atēnās var apskatīt tādu klasisku romiešu arhitektūras paraugu, kā triumfa arku. Tajā laikā parādījās publiskās bibliotēkas. Viena no tām ir skatāma Atēnās. Grieķijā ienāca tādas inženiertehniskas būves, kā romiešu ceļi un tilti, akvedukti un ūdens cisternas. Mākslā skulptūrās īpaši tika izcelti sejas vaibsti. Tās bija vairāk personificētas. Romiešu arhitektūru var labi apskatīt tādās Grieķijas pilsētās, kā Atēnas, Korinta, Gortina u.c.

Darījumi[edit]

Iepirkšanās[edit]

Virtuve[edit]

Dzērieni[edit]

Nakšņošana[edit]

Drošības pasākumi[edit]

Medicīniskā palīdzība[edit]

Paražas[edit]

Sakari[edit]