Wp/prg/Rāistanpils
| Wp/prg/Rāistanpils | ||
|---|---|---|
| Kętrzyn / Rastembork (pōliskan) Rastenburg (miksiskan) | ||
 
| ||
|
| |
|
Rāistanpilas karengus |
Rāistanpilas zentlin | |
 | ||
| Tautā: |  Pōli
| |
| Wojwōdšafts: |  Wārmiska-Mazūriska
| |
| Mūteri: | Rāistanpils | |
| Ōficiala bilā: | pōliskan | |
| Kittas billas: | miksiskan, prūsiskan | |
| Galwasplaccis: | Pilsudskio Placcis | |
| Plattisku: | 10,34 km² | |
| Buwīntajai: | 27 478 | |
| Walūta: | ausaīnis | |
| Tinklasalōns: | ketrzyn.pl | |
Rāistanpils (miks. Rastenburg, pōl. Rastembork, Kętrzyn) - mūteris mīstan en dēiniskai Bartan, pa dātan iz 2009 mettan mīstan turēi 29630 buwijjans.
Istōrija
[edit | edit source]En 1329 mettan Urdens ast zēiduns sargaīnan en deīktu ānkstaišas prūsiskan pillin - Rāistan. En 1330 pagaūwa dei zēistun Katrīnas kirkin, izdītan en XIX mettasimtan. Sargaīns pastāi pernaikīntan en 1345 mettan ezze laītawiskamans karrins westan ezze Algīrdu be Kestūtu. En 1350 mettan sargaīns pastāi etzēistan, Urdens ast pagruntinnuns wāisin be pagaūwuns zēistun mīstas zēidans. En 1357 mettan Rāistanpils ast gaūwuns mīstas tikrōmins pa Kulmas tikrōmin ezze Henningu Schindekopfan.
En 1440 mettan Rāistanpils ast preidāwuns si prei Prūsiskan Uniōnin. En 1454 mettan pilīnai ast etgērdawusis paklusmingiskwan Debbasmu Mistran be Urdenas prōkuratōrs pastāi skandīntan en Malūnas Ūru. Pa trisnadesīmtametsimtan karrin Rāistanpils bēi en Urdenas Prūsan. En 1545 mettan, pa Ercōgas Prūsa pagruntinsnan, mīstan pagaūwusi dīwai etwijātun si. Ši etwijasnā pastāi stalīntan kaddan kareūsnan sen Šwēdijan.
En 1945 mettan 40% stesse istōriskan perzēisnan pastāne pernaikīntan ezze mackālinemans. En 1946 mettan Pōlai ast audrazzusis istōriskan mīstas pabilīsnan, teikāntei nawwan, pōliskai kalsāntin, ēntin ezze pōliskas dīlatajas Adalbertas von Winkleras pseudōnimu Kętrzynskis.