Wp/prg/Esperanto
Esperanto (prei pagaūsenin Lingvo Internacia – „ internaciōnala bilā”) – ukazinātaisi en swītu internaciōnala pagalbiska bilā. Tenesses pabilisnā pertinka ezze pseudōniman „Dr. Esperanto”, sen kawīdan jūdiskas ārsti Ludwik Zamenhof ast publicīwuns en 1887 mettan billas gruntans. Tāns kwaitīwuns teīktun neutrālin be prastan billin, prawerīngin prei internaciōnalin kōmunikaciōnin. Ši bilā ni turri deīktan pertreptun kittans, amziskans billins.
Prōpaus, kāi niainā tautā ni laika esperantan kāigi swajjan billin, stan ast tērpautan pra internacōnalin gruppin, kawīdses gīrbis mazzi būtwei ezze sīmtu tūsimtans ērgi dwāi miliōnans (perlānke ezze līgmenin stesse billin zināsnan). Per zūrgi tūsimtan zmūnins esperanto ast gimtā bilā.
Bilā turri gruntan, napeisātan en „Fundamento de Esperanto”, kawīdan niaīns ni mazzi kitawīdintun. Kāi bandātwei, anga bilā etwijāi si pakawīngi sen “Fundamento de Esperanto”, pastāi teīktan internaciōnala akademīja stēisan zinānikan (Akademio de Esperanto).
Alfabētan[edit | edit source]
| Littera | Iztarisnā - littera en prūsisku |
IPA |
|---|---|---|
| a | a | a, ɑ |
| b | b | b |
| c | c | ʦ |
| ĉ (cx) | č | ʧ |
| d | d | d |
| e | e | ɛ, e |
| f | f | f |
| g | g | g |
| ĝ (gx) | dž | ʤ |
| h | h kāigi en ēnglisku: "hand" | h |
| ĥ (hx) | kāigi "ch" en pōlisku | x |
| i | i (wisaddan teīke zilbin) | i |
| j | j | j |
| ĵ (jx) | ž | ʒ |
| k | k | k |
| l | l | l |
| m | m | m |
| n | n | n |
| o | ō | o, ɔ |
| p | p | p |
| r | r | ɾ, r |
| s | s | s |
| ŝ (sx) | š | ʃ |
| t | t | t |
| u | u (wisaddan teīke zilbin) | u |
| ŭ (ux) | w | ʋ, w |
| v | kāigi "w" en pōlisku | v |
| z | z | z |
Morfolōgija[edit | edit source]
Wīrdans mazzi di teīktun pra mōrfemans. Sirzdau tennans ast mazīngisku preidātun –o-, kāi pagaūlai walnan kalsāsnan. Ast dīgi tūlin mōrfemai, kawīdai kitawīdina zentlisnan stēisan wīrdan.
| Mōrfeman | Zentlisnā | Perwaidīnsna |
|---|---|---|
| bo- | Gintisku pra pattiniskwan | patro = tāws – bopatro = tistis, |
| dis- | padelisnā | doni = dātun, disdoni = dātun (sirzdau delli zmūnins) |
| duon- | pussiskai | horo = stūndi, duonhoro = pusistūndi, patro = tāws, duonpatro = patāwelis |
| ek- | pagausnā anga īnsan stesses segīsnan | dormi = migītwei, ekdormi = enmigtwei |
| eks- | pirzdaums (niaktuāls) | eksministro = pirzdaums ministeris |
| fi- | mōraliska perklantīnsna | libro = lāiskas, filibro = wārgs lāiskas |
| ge- | abbai gimtāi | patro = tāws, patrino = mūti, gepatroj = wūraišai, |
| mal- | emprikīsku | bono = labban, malbono = wārgan |
| mis- | blāndewingi | aŭdi = kirdītun, misaŭdi = blāndewingi kirdītun |
| pra- | wūrs | avo = tītis, praavo = prōtitis |
| re- | paāntrinsenis | skribi = peisātun, reskribi = preipeisātun |
| retro- | atpenti | iri = ēitwei, retroiri = ēitwei atpenti |
| vir- | wīriskan gēnerin | bovo = klanti, virbovo = lāniks, koko = gertā, virkoko = gertis |
| -aĉ- | nigrazzu, wargā kawīdisku | domo = buttan, domaĉo = nigrazzu buttan |
| -ad- | āntrinsna anga ilgā tenisnā | fari = segītun, farado = segisnā |
| -aĵ- | pawīstis, kawīds turri aīnan pazentlin, īda | stulta = glūps, stultaĵo = ka nika glūpan |
| -an- | buwīntajs, terpaūtajs stesse religiōni | kristanismo = kriksțānisku , kristano = kriksțāns |
| -ar- | zūrbrukis | arbo = garrin, arbaro = meddin |
| -ebl- | mazīngiskas prei ka nika | legi = skaitātun, legebla = skaitāsnas mazīngiskwas |
| -ec- | pazentlin | alta = aūkts, alteco = aūktan |
| -eg- | tūls | hundo = sunnis, hundego = debīks sunnis |
| -ej- | deīktan | lerni = mūkintun si, lernejo = skūli |
| -em- | dingsnā | manĝi = īstun, manĝema = dīngewis īstun |
| -end- | būtewis | pagi – platītwei, pagenda – būtewis prei platīsnan |
| -er- | delīkan | salo = sāls, ĉenero = zirni stesse sālin |
| -estr- | perwaldītajs | ŝipo = laīwan, ŝipestro = kapitāns |
| -et- | līkuts, malks | plori =pordo = wartā, pordeto = wartīka |
| -id- | mālds, malnīks | hundo = sunnis, hundido = skans |
| -ig- | kitawīdintun pazentlin stesse ka nika | akra = astars, akrigi = glāstun |
| -iĝ- | pastātwei | ruĝa = wūrmis, ruĝiĝi = wurmītwei |
| -il- | dīlapagapts | haki = kalātun hakilo = bīli |
| -in- | genniskan gēnerin | frato = brāti, fratino = sestrā |
| -ind- | wērts | kredi = druwītwei, kredinda = gēidemins |
| -ing- | maks | kandelo = likti, kandelingo = liktis maks |
| -ism- | kāigi en prūsisku | komuna = perōniskas, komunismo = kummunismus |
| -ist- | prōfesiōni, hobby | sporto = spōrts , sportisto = spōrteniks |
| -obl- | -wārst | duobla = dwaiwārst |
| -on- | delīks (matemātiki) | duono = pussi |
| -op- | zūrbrukes gīrbjaswirds | naŭope = newīnerinsun |
| -uj- | talpiks anga garrin | mono = peningāi, monujo = kuliks |
| -ul- | zmūi sen aīnan pazentlin | riĉa = lāims, riĉulo = lāims zmūi |
| -um- | uniwersals, kaddan kits ni ast labban | plena = pilns, plenumi = izpilnintun |
| -o | substantīwan | dom/o buttan |
| -j | tūlagirbausna | domo/j butāi |
| -n | akkuzatiws | domo/j/n buttans |
| -a | adjāktiwan | dom/a buttiskas |
| -e | adwērban | dom/e en buttu |
| -i | infinitīws | est/i būtwei |
| -as | tēntiskan | mi est/as asma |
| -is | pretēritan | mi est/is bēi' |
| -os | perejīngin | mi est/os wīrst mukīwuns) |
| -u | imperatīws | vi est/u seīs! |
| -us | konjunktīws | mi est/us būlai |
Wirdāi[edit | edit source]
Tūlin wirdāi ast iz rōmaniskans be germāniskans billins, prei perwaidīnsnan iz prancōziskan, miksiskan, ēngliskan, špāniskan be wālkiskan. Akiwīstai, ast tūlin internaciōnalismai - iz grēkiskan be latīniskan. Mazzimai dīgi aūpaltun wīrdans iz kittans eurōpeiskans billins - iz pōliskan, maskōwitiskan anga laītawiskan. Iz nieurōpiskans billins esperanto imma ter wīrdans, kawīdai ast lōkalai pabilīsnas, p.perwaidīnsnan maōriskas wīrds kivio anga iz kōreiskan - tekvondo.
Karengus[edit | edit source]
Zallis ketturlunks, en tikrōmasmu-wirsāwsmu lunkin ast gaīlan kwadrātan sen lāuksnan, kawīda turri pēnkins wanginnins. Zalliska bārwi simbōlizijja nadruwīsnan, kawīdan uniwersala bilā turri dātun amzimmans. Gaīla bārwi simbōlizijja nēutralitātin stesses billin, be pēnki wanginnis ast pēnkei kōntinentai.