Wp/prg/Dāniska bilā
| Wp/prg/Dāniska bilā | |
|---|---|
| Danske sprog | |
| |
| Gīmts tāutā(s): |  Dānanmarki Šleswigs-Holsteins (Mikskātauta)
|
| Regiōni: | Dānanmarki, Šleswigs-Holsteins, Grēnlandan, Farēirai |
| Gimtāi wāitilai: | 5,2 miliōni |
| Billas seimī: | Indōeuropīniskan Germāniskan Zeimangermāniskan Deinaskandināwiskan Dāniskan |
| Skriptan: | Latīniskan |
| Ōficialan billan stesse: |  Dānanmarkis Kunnegista
|
| Kittan billan stesse: | Template:Wp/prg/DEU Grēnlandan
|
| Billas kōdai: | |
Dāniska bilā (dān.: dansk, det danske sprog) – bilā iz germāniskan sēimin, iz skandināwiskan gruppin, tērpautan galwai en Dānanmarkei, Skānijai (pussideiniska Šwēdija) be zēimiskai Mikskātautan. Bilā ast dīgi tērpautan en Grēnlandu be Farēiramans kāigi uppicas bilā. En summai, billin tērpau 5,2 miliōnai zmūnei.
Istōrija
[edit | edit source]Bilā pertīnka ezze wurainōrdisku, kāigi wissas skandināwiskas billas. Ukawūraišai tekstai, peisātan rūniskai, pertīnka ezze V mettasimtan. Pirmai tekstai peisātan sen latīniskan alfabētan ast Skanske Lov be Jyske Lov - XIII mettasimta. Bilā turri 3 galwas dialāktans: ømål (sallas: Fiūns, Zelāndija), østdansk (Bornholm, Skānija), jysk (Jutlandan). Zelāndiskas dialākts (wersiōni stesse ømål) wīrta gruntan per literāran billin.
Grammatiki be otrōgrafija
[edit | edit source]Dāniskas billas grammatiki ast prastan: deklinaciōni ēst ni ekzistijja, koniugaciōni ast spārtai araikitan. Kērdas be rīnda en gārbai ast palīgu miksisku. Substantīwai mazzi būt en 2 fōrmis: bestemt be ubestemt. Bestemt zentli, kāi ōbjaktan ast zinātan, ubestemt ast nizinātan, kāigi en miksisku adder ēnglisku. Substantīwai mazzi turītun aīnan iz dwāi gēnerins: en - wīriskai-genniskan gēnerin, et - nēutran. En bestemt prōnomen ast en wīrdas wangai: hunden - sunnis (šis); en ubestemt prōnomen ast pirzdau wīrdan: en hund - ainuntkawīds sunnis.
Ortōgrafija ast šlāitewingi palīgu nōrwigisku, peisasnā ast ēst tīt subban, adder šlāit nōrwigiska fōnetiki, kāigi wūraisin, spārtais preistalāi prei peisāsnas wīdan. En dānisku ast trīs speciālas litteras: Æ æ, Ø ø, Å å. Littera Å å pastāi tērpautan pa refōrmei iz 1948 mettan. Ankstāis stan bēi dwāi a - prei perwaidīnsnan Aalborg. En geōgrafijas pabilīsnamans en rēizans tērpau di aīnat aa, ni å, kāigi en Aalborg.
Stød
[edit | edit source]Stan ast nipilnā glotalizaciōni, kawīda en dānisku tīnka relatīwai deznimai. Stød ni segēi zilbin, emprīkiskai prei pilnan glotalizaciōnin. En rēizans iztarīsna stesse stød ast spārtai swarewīngi, kittas zentlīsnas paggan, prei perwaidīnsnan:
hun (tenā) - hund (sunnis). Abbai ast iztarītan hun adder en āntras wīrdas wangan ast stød