Wp/mos/Busa

From Wikimedia Incubator
< Wp‎ | mos
Wp > mos > Busa
yam
Subclass ofroot vegetable Tekre
Natural product of taxonDioscorea Tekre

Busa yaa bõn-buud kẽer sẽn be Dioscorea buud pʋgẽ (dioscoreaceae) sẽn yaa bõn-bɩɩs sẽn tõe n dɩ wã yʋy sẽn yaa taaba.[1] Bõn-bɩɩsã sẽn be buud a taabã pʋgẽ, wala D. communis, yaa bõn-wẽns.

Yams yaa tɩɩs sẽn tar tɩɩs sẽn yaa zẽnemd sẽn yaa yʋʋm wʋsg sẽn be zĩig ning sẽn yaa zĩ-sõngo, la sẽn yaa zĩm-sõngo la zĩ-loees wʋsg pʋsẽ. Sẽn yɩɩd fãa, Afirica Wɛtgã, Amerik sẽn ya tẽng ning sẽn be zĩ-kãsengã pʋgẽ, la Azii la Océanie.[1] Yamsã me, b sẽn boond tɩ "yams" wã yaa buud toor-toore, tɩ yaa rẽ yĩng la b paamd b buud toor-toor la b buud toorẽ buud toor- toor-toorã.[1]

Yamsã ra yaa b sẽn da zãad b toorẽ ne tẽn-bɛd a tãabo: Afrika (D. rotundata), Azi (D. alata), la Amerika (D. trifida).[2]

Sɩngre[edit | edit source]

B sẽn boond tɩ "yam" wã yita Portugal ned sẽn pa mi a sẽn pa mi b sẽn boond tɩ yamã, wall Canarian Spaans ñame, sẽn yit Afirik Wɛtgã kʋlsẽ wã pʋgẽ. La Portugaliz pʋgẽ, yʋʋr kãngã leb n gomda tarã tɩɩs (Colocasia esculenta) sẽn yit Colocasia buudẽ wã yelle.

Sẽn yɩɩd fãa, b sẽn boond tɩ yamsã yaa "yɩɩd" la b rɩkd b toorẽ sõmsã.[1]

Tẽns kẽer pʋsẽ, b boond tɩ "yam" tɩ yaa bũmb a taab sẽn pa tar yõod ne-b tɩ b naag ne-b n dɩtẽ.

Etazĩni, b boondd pot-to-to-tõor (Ipomoea batatas), sẽn yɩɩd fãa sẽn tar namse, tɩ "yam"[3]

A Australia, Microseris lanceolata, bɩ yam daisy wã tumbu wã ra yaa Aboriginã Australia nebã rɩɩb sẽn yaa tɩlae tẽns kẽer pʋsẽ.

New Zealand-Nouvelle-Zélande, b boond-a lame t'a "yam".[4]

Malezi la Singaporẽ, b boond taro wã tɩ "yam".

Afrika, Azi wã sẽn be zĩ-dʋʋg ne zĩ-bĩng-dɩɩg la zĩ-bɩɩg zĩ-bõoneg pʋgẽ, b zẽkda Amorphophallus paeoniifolius la b boond-a tɩ "tũudu-yɩɩg yam".

Bilgri[edit | edit source]

A yaa wa b sẽn boond tɩ yamã, la a yaa wa b b sẽn boond-a tɩ yamã. A yaa yamã sẽn yaa wa b mi n yaa wa b yiirã. A yita Afirik, Azi la Amerik soolmẽ wã. B mi n yaa yam-biis sẽn tar buud 870 la b mi n beẽ.

Yam tɩɩs tõe n yɩɩg n ta m 15 (49 ft) n ta n ta n tãag m 7.6 n ta m 15.2 (3 to 6 in) n ta. Tãagrã tõe n kẽe tẽnga pʋgẽ n ta m 1.5 (4 ft 11 in) n deegẽ. [2] Tãn-kãng sã n wa tar bõn-buudã, a sã n wa lebg n kẽed ne a pʋga.

A sã n yaa bõn-buud sẽn yaa wa b sẽn boond tɩ namsgã, a sã n yaa wa a sẽn yaa wa a sã n wa yaa wa a yaa wa a bɩ, a sãn yaa wa a lebg wa a sẽn ya wa a sẽn pa tar-a wã, a sãnda a sãn-kãnga.[5]

Sebtiisi[edit | edit source]

  1. 1.0 1.1 1.2 1.3 https://www.cabi.org/isc/datasheet/19293
  2. 2.0 2.1 https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC6527260
  3. https://www.etymonline.com/word/yam
  4. https://www.clubevinhosportugueses.pt/turismo/sabores-dos-acores-inhame/
  5. https://www.loc.gov/rr/scitech/mysteries/sweetpotato.html