Wp/arn/Anselmo Raguileo

From Wikimedia Incubator
< Wp‎ | arn
Wp > arn > Anselmo Raguileo

Anselmo Ragileo Linkopil wej Anselmo Ragibew Linkopil (winkazugun mew: Anselmo Raguileo Lincopil) ta pigey kiñe rume kimfal mapuce kimce, kimzugufe, kimeltucefe, inarumefe, ka vlwirife, zewmay kiñe wirin xokiñ zvgu Ragileo pigelu. Jeqi 3 antv konci 5 kvyeh 1922 xipantu mew, bay 29 antv konci 2 kvyeh 1992 xipantu mew.

Ñi mogen[edit | edit source]

Saltapura pigey ñi tuwmumci mapu, La Imperial waria mew 16 kilomexo wiji pvle. Xemi Forowe mew ka wvla amuy Padre las Kasas ka Temuko mew, wvla ka puwi Santiaw ñi cijkatual Kimika zvgu. 1952 kam 1956 mew petu cijkatuy Kimzugun Kastijazugun mew, ka fey petu kvzawkey kimelfegelu, rakizuamkvlepey ñi zewmayal kiñe wirin xokiñ ñi wiriael mapuzugun. Wvla kvzawmekey Ferrocariles del Estado mew welu 1973 mew ñi komunistagen mew gvyohtukugerkey femgeci kvzawkvlewelay fey mew.

Konci 1980 xipantu wvñoy Temuko waria mew, kvzawpay kimelfegelu ka zugukantumekelu pu lof ce mew. Majeko mew, Lonkoyan, Lefxaro, Nueva Imperial, Cawrakawvñ, Konsepsion waria ka Pagipvji mew, kom tvfeyci mapu mew zvgukantupuy. 1982 xipantu mew zewmanentuy ñi wvnen wirin xokiñ, azvmkefuy fijke kewvh kay ñi zewmael mew kimi igleszugun, deutcvzugun, russyazugun, niponzugun kay. 1986 xipantu mew ci Universidad Católica de Temuco xawvli pu ce ñi zewmanentuel mew ci mapuzugun ñi kiñewkvleci wirin xokiñ, fey ka puwi Anselmo Ragibew ñi entuafiel ñi wirin xokiñ, kake pu kimce mvlepulu pepi rakilnielayay cem no rume welu ñi kagen mew kiñeke wirin ayvlafigvn, zujifigvn ci Unificado wirin xokiñ pigelu.

Wvla Anselmo Ragibew yem kvzawmekekay kimelfegelu welu 1991 mew kuxanrumewey feymew bay ci 29 antv konci 2 kvyeh 1992 xipantu mew, eltugejey Saltapura mew.

Vlwirin[edit | edit source]

Anselmo Ragibew ka wirikantuy vlwirin, welu fey ta pvcin mvten mvlewey, ñi ñawe Ruby Raguileo entuy kiñe[1]:

“El pregón de las arvejas”

De madrugada salió Cacinta

a coger capis de arvejas.

La vieron las últimas estrellas

y también el viento puelche.

Bajo sus pies desnudos

crujen los tallos rotos

y , el rocío de la noche,

cae como lágrimas de las hojas.

Sus ágiles manos se mueven

como aves cogiendo semillas.

Transporta ahora su bulto

como hormiga que arrastra su carga.

Al trote sobre su mansa “mulata”

va ensayando una canción pregonera

y las cintas de sus cabellos

se agitan como alas de mariposas.

Llega a la ciudad

aún soñolienta

y grita su pregón

con voz cantarina

repitiendo una y otra vez

en cada esquina :

alvirca, casera, alvirca,

alvirca, alvirca, alvirca,a a[1]

Wirintukuel[edit | edit source]

Anselmo Ragibew entucijkay[2]:

  • “Los nombres de parentesco en la familia mapuche”. Boletín de Filología, Universidad de Chile, Santiago.
  • “Disquisiciones lingüísticas sobre algunos términos mapuche”. Boletín de Filología, Universidad de Chile, Santiago.
  • “Alfabeto Mapuche”. CAPIDE, Boletín N° 2, 1982, Temuco.
  • “La partícula We en el mapuzugun”. CAPIDE, Boletín N° 7, 1983, Temuco.
  • “Alfabeto del mapuzugun”. CAPIDE, Boletín N°11, 1984, Temuco.
  • “Tres modos de habla en el mapuzugun”. CAPIDE, Boletín N° 14, 1987, Temuco.
  • “Construcción analítica y construcción sintética en el mapuzugun”. CAPIDE, Boletín N° 15, 1988, Temuco.
  • “Morfosintáxis de la lengua mapuche”. Lengua y Literatura Mapuche N° 4, 1994, Universidad de La Frontera, Temuco.
  • “La enseñanza del mapuzugun como lengua materna en la educación bilingüe”. Presentado en el Primer Seminario Latinoamericano de Educación con Comunidades Indígenas, 1985, Punta de Tralca, Chile.

Xarintuku[edit | edit source]

  1. 1.0 1.1 «https://trawunsaltapura.blogia.com/2008/052208-poema-de-anselmo-raguileo.php»
  2. «https://trawunsaltapura.blogia.com/2007/111004-algunos-art-culos-publicados-por-anselmo-raguileo.php»