Wb/lv/Vidusskolas bioloģijas kurss/nemodificētā versija
Appearance
Ievads
[edit | edit source]Bioloģija — zinātne par dzīvajām sistēmām. Dzīvo (bioloģisko) sistēmu organizācijas līmeņi. Biosistēmu pamatpazīmes.
I. Dzīvo sistēmu organizācijas pamatprincipi
[edit | edit source]- Dzīvā viela: elementārais dzīvo organismu sastāvs; dzīvības ķīmiskais pamats — ūdens, minerālsāļi un organiskās vielas.
- Strukturālā organizācija no šūnas līdz organismam.
- Dzīvo organismu enerģijas ieguves avoti.
- Gaismas enerģija un neorganisko savienojumu oksidācija autotrofiem.
- Organiskās "barības vielas" — heterotrofiem.
- Jeb kura viela kas izdala organiskus savienojumus (ielementārais dzīvo organismu sastāvs),.....
II. Ķīmiskie uzbūves bloki
[edit | edit source]- Ogļhidrāti, to daudzveidība, loma augu un dzīvnieku šūnās.
- Lipīdi, to ķīmiskā struktūra, funkcijas. Lipīdi bioloģiskajās membrānās.
- Olbaltumvielas, ķīmiskā struktūra, daudzveidība, funkcijas. Fermenti. Šūnas imūnvielas
- Nukleīnskābes, to ķīmiskā struktūra, funkcijas.
- ATF kā šūnas enerģiskā viela.
III. Šūna kā struktūrvienība
[edit | edit source]- Šūna — uzbūves, attīstības, funkcionālā pamatvienība.
- Šūnas formu daudzveidība, funkcionālā diferenciācija.
- Prokarioti, eikarioti.
- Bezšūnu veidojumi — vīrusi.
- Vīrusi — augu, dzīvnieku, cilvēku, baktēriju parazīti. Vīrusi — cilvēku slimību izraisītāji. AIDS
- Prokariotisko, eikariotisko šūnu un vīrusu salīdzinājums.
- Eikariotu daudzveidīgo šūnu uzbūves principi.
- Citoplazma.
- Membrānas: plazmatiskā (ārējā) un iekšējā membrānu sistēma. Membrānu uzbūves principi. Plazmatiskās membrānas pamatfunkcijas.
- Šūnas kodols, tā uzbūve, funkcijas. Hromosomas, to ķīmiskais sastāvs, funkcijas. Hromosomu komplekts.
- Haploidālās, diploidālās šūnas. Kodoliņš. Kodola apvalks.
- Mitohondriji, to uzbūves un funkcionālā sakarība.
- Ribosomas — submikroskopiski veidojumi.
- Lizosomas, to ķīmiskais sastāvs, funkcijas.
- Iekšējo membrānu sistēmas. Endoplazmatiskais tīkls.
- Goldži komplekss. Funkcijas.
- Plastīdas, to veidi. Hloroplastu uzbūve un funkcijas. Leikoplasti, hromoplasti, funkcijas.
- Vakuolas. Pulsējošās (vienšūnas dzīvnieku) vakuolas un centrālā vakuola augu šūnās.
- Caurulīšu struktūras. Centriolas un centrosoma. Kustību organoīdi.
- Šūnapvalks — sekundārs veidojums augu šūnās. Prokariotu šūnapvalks.
IV. Vielu un enerģijas maiņa šūnā
[edit | edit source]- Vielmaiņas (metabolisma) jēdziens
- Organisma vielu šķelšanās process (disimilācija) un svešu vielu pārveidošana sava organisma komponentos (asimilācija) kā cieši saistīti metabolismam pretējie procesi.
- Biokatalīze.
- Fermentu loma metabolisma reakcijās. Fermentu īpašības: substrāta specifiskums, termolabilitāte, aktivitātes atkarība no vides pH.
- Disimilācija kā enerģijas avots.
- Elpošana — aerobs oksidācijas process. Rūgšana — anaerobs sadalīšanas process.
- Ogļhidrāti — galvenais disimilācijas substrāts. Ogļhidrātu disimilācija, tās posmi. Krebsa cikls.
- Asimilācija: heterotrofā un autotrofā asimilācija.
- Autotrofās asimilācijas enerģijas avoti.
- Fotosintēze, gaismas un tumsas procesi, a, b, c hlorofīli un citi pigmenti. Kalvina cikls. Jēdziens par C3 un C4 augiem. Fotosintēzes globālā nozīme. Fotosintēzes produktivitāte.
- Hemosintēzes būtība, piemēri.
- Heterotrofā asimilācija — molekulu "pārbūves" process. Ogļhidrātu, lipīdu, olbaltumvielu uzņemšana, sagremošana, sintēze un uzkrāšanās organismā.
V. Ģenētiskās informācijas realizācija
[edit | edit source]- DNS — iekodētas ģenētiskās informācijas glabātāja. Genotips — kodolā ieslēgtā informācija. Genoms — vienā hromosomu komplektā esošā DNS. Gēns — iedzimtības vienība, DNS funkcionālais iecirknis. Gēnu daudzveidība.
- Gēnu darbība.
- Olbaltumvielu biosintēze kā gēnu darbības izpausme ģenētiskās informācijas realizācijas procesā.
- Transkripcijas un translācijas procesi olbaltummvielu biosintēzē. DNS kods. Koda vienība — kodons. Koda universālais raksturs. Matrices tipa reakcijas — biosistēmu īpašība.
- No polipeptīda uz pazīmi.
- Fenotips — organisma pazīmju kopums. Fenotipa atkarība no genotipa un iekšējās un ārējās vides.
- Modifikācijas — pazīmes varianti dažādos vides apstākļos. Pazīmes formēšanās. Reakcijas norma. Alēles — gēna varianti. Homozigotiskas un heterozigotiskas šūnas. Dominantās un recesīvās alēles.
VI. Ģenētiskā materiāla dubultošanās
(replikācijas)
[edit | edit source]- Replikācija — sev līdzīgu struktūru radīšana. DNS dubultošanās pirms šūnu dalīšanās un pirms DNS saturošu struktūru (hloroplastu, mitohondriju) dalīšanās.
- Ģenētiskā materiāla pārdalīšana — vienāda DNS daudzuma sadale starp meitšūnu kodoliem vai baktēriju šūnām.
- Eikariotu šūnu un kodolu dalīšanās. Somatisko šūnu dalīšanās — mitoze. Reduktīvā dalīšanās — mejoze. Mitozes, mejozes bioloģiskā nozīme.
VII. Organisms
[edit | edit source]- Vienšūnas organismi.
- Daudzšūnu organismi bez īstajiem audiem (aļģes, sūkļi).
- Daudzšūnu organismi ar īstajiem audiem. Dzīvneiku audi. Funkcionālā līdzība un atšķirība.
- Organisma un orgānu izveides principi. Orgāni — daudzšūnu organisma diferenciācijas rezultāts.
- Augu orgāni, to iedalījums pēc funkcijām.
- Augstāko augu ķermeņa izveidojuma principi saistībā ar autotrofo barošanās veidu. Augstāko dzīvnieku ķermeņa izveides principi saistībā ar heterotrofo barošanās veidu. Iekšējo orgānu sistēmas. Ārējais, iekšējais skelets. Simetrija.
- Kopējais organisma izveidojuma princips augiem un dzīvniekiem: attīstība no apaugļotas olšūnas, embrionālo audu diferenciācija, visās viena organisma šūnās — vienāds DNS daudzums. SPēja reģenerēt šūnas, audus. Ģenētiski nosacītais ritums no zigotas līdz nāvei.
VIII. Vairošanās un attīstība
[edit | edit source]- Vairošanās, attīstība — biosistēmu pamatpazīme. Bezdzimumvairošanās, tās bioloģiskā būtība, veidi, nozīme.
- Dzimumvairošanās. Kodola diploidālo un haploidālo fāžu maiņa. Gametas kā specializētas šūnas. Dzimumvairošanās nozīme evolūcijā. Partenoģenēze.
- Daudzšūnu organismu attīstība.
- Ontoģenēze. Attīstība — kvalitātes pārmaiņas ontoģenēzē.
- Sēkla. Sēklaugu attīstība no sēklas. Priekšstats par divkāršo apaugļošanos, tās bioloģisko nozīmi.
- Daudzšūnu dzīvnieku embrionālā un pēcembrionālā attīstība. Tiešā un netiešā attīstība. Embrionālās attīstības stadijas hordaiņiem. Dīgļlapas. Ass orgāni.
- Pāudžu maiņa augiem un dzīvniekiem.
- Cilvēka embrionālā attīstība.
- Proģenēze — dzimumšūnu attīstības procesi. Ooģenēze un spermatoģenēze. Embrionālās attīstības saakuma periods pēc apaugļošanās. Dīgļa periods. AUgļa periods.
- Placenta, tās bioloģiskā nozīme. Dzemdības.
- Kaitīgo faktoru iedarbība uz dīgļa attīstību dažādās tā stadijās un tās sekas.
IX. Iedzimstošās izmaiņas
(rekombinācijas un mutācijas)
[edit | edit source]- Rekombinācijas — iedzimtību nesošo struktūru (hromosomu) pārgrupēšanās jaunos variantos.
- Hromosomu pārgrupēšanās, saplūstot gametām un to kodoliem. Apaugļošanās bioloģiskā nozīme. Hibrīdi.
- Skaldīšanās tipi pēc hibridizācijas (krustošanās). G. Mendeļa formulētās likumsakarības. 1., 2., 3. Mendeļa likums. Dzimuma ģenētika. Dzimuma nosacīšana, diferenciācija.
- Iekšhromosomālās rekombinācijas.
- Gēnu saistības grupas. Krustmija. Saistītā iedzimšana. Morgāna likumība. Iekšhromosomālo rekombināciju bioloģiskā nozīme.
- Somatisko šūnu hibridizācija.
- Priekšstats par augu veģetatīvo šūnu hibrīdiem un dažādu sistemātisko grupu pārstāvju somatisko šūnu hibridizācija, apvienojot šūnu genomus.
- DNS rekombinācijas. Jēdziens par gēnu inženieriju. Gēnu inženierijas perspektīva, teorētiskā un praktiskā nozīme. Sasniegumi Latvijā.
- Hromosomu pārgrupēšanās, saplūstot gametām un to kodoliem. Apaugļošanās bioloģiskā nozīme. Hibrīdi.
- Mutācijas.
- Mutāciju veidi un cēloņi. Gēnu, hromosomu, hromosomu skaita mutācijas. Mutagēni, to iedalījums. Mutagēni — cilvēka iedzimstošo slimību izraisītāji. Ar dzimumu saistītas mutatīvās slimības.
X. Selekcijas
[edit | edit source]- Selekcija — jaunrade, kas balstās uz teoriju par iedzimtību un mainību. Selekcijas uzdevumi un globālās pārtikas (olbaltumvielu) problēmas. Šķirne. Augu, dzīvnieku selekcijas pamatmetodes, sasniegumi.
- Selekcijas darbs Latvijā. Latvijā audzējamo kultūraugu un mājdzīvnieku šķirņu piemēri.
- Sēņu un mikroorganismu selekcijas tautsaimnieciskā nozīme. Eksperimentālā mutaģenēze.
XI. Organismu un vides mijiedarbība
[edit | edit source]- Ekoloģija — zinātne par virsorganisma līmeņa biosistēmu un vides attiecībām.
- Ekoloģija un dabas aizsardzība, galvenie uzdevumi. Globālās un vietējās ekoloģiskās problēmas.
- Vide. Ekoloģiskie faktori, to iedalījums.
- Organisms un vide.
- Vides faktori, to ietekme uz ekoloģisko potenci. Bioritmi un cikliskums dabā. Temperatūra. Salizturība, pielāgojumi pārziemošanai.
- Ūdens režīms. Gaismas faktors. Limitējošā faktora princips. Minimuma likums.
- Populācija un apkārtējā vide.
- Populācija, tās struktūra. Populāciju blīvums, lielums. Populāciju dinamika. Grupas efekts. Biotiskie faktori un organismu mijiedarbība populācijās.
- Attiecības starp dažādu sugu populācijām, to izzināšanas praktiskā nozīme cīņā ar kultūraugu un meža kaitēkļiem, kā arī dabas aizsardzībā. Ekoloģiskā niša. Antropogēnie faktori un to ietekme uz populāciju blīvumu, lielumu.
- Ekosistēmas.
- Ekosistēma. Biocenoze. Tipiskākās Latvijas biocenozes. Biotops.
- Ekosistēmu īpašības un pamatfunkcijas. Ekosistēmu funkcionālie komponenti. Barošanās ķēdes un tīkli. Enerģijas plūsma ekosistēmās. Ekoloģiskā piramīda. Ekosistēmu produktivitāte. Vielu rinķojums ekosistēmās.
- Mākslīgās ekosistēmas. Agrocenozes un to produktivitātes paaugstināšanas iespējas Latvijā.
- Ekosistēmu attīstība. Biocenožu nomaiņa, tās cēloņi (Latvijas piemēri). Ekosistēmu aizsardzība. Rezervāti, liegumi.
XII. Biosfēra un antropoekoloģija
[edit | edit source]- Biosfēra — globāla sistēma. Biosfēras robežas. Bioķīmiskie cikli.
- Biosfēras attīstības tendences.
- Noosfēra, noosfēras trīs viļņi.
- Cilvēka darbības ietekme uz biosfēru. Globālās ekoloģiskās problēmas, to cēloņi.
- Antropoekoloģija.
- Cilvēkpopulāciju stāvokli raksturojošie (vērtējošie) faktori. Genofonda izmaiņas, to varbūtējie cēloņi. Cilvēkpopulācijas ietekmējošo ekoloģisko un sociālo faktoru raksturojums, šo faktoru mijiedarbība, sekas.
- Demogrāfiskās situācijas raksturojums Latvijā (pēdējo gadu tendences). Sadzīves ekoloģiskie faktori, problēmas.
- Ekoloģiskais monitorings, prognozēšana.
XIII. Baktērijas un vīrusi
[edit | edit source]- Baktēriju šūnu uzbūves īpatnības. Iedalījums pēc barošanās veida.
- Heterotrofās baktērijas: parazītiskās, patogēnās (cilvēka slimības izraisošās) un saprofītiskās.
- Autotrofās baktērijas (hemosintezējošās). Baktēriju loma dabā, izmantošana tautsaimniecībā. Izplatītākās baktēriju izraisītās slimības Latvijā.
- Vīrusu uzbūve, daudzveidība, to vairošanās. Sistēma "šūna — vīruss".Izplatītākās cilvēka vīrusslimības. AIDS izraisošais vīruss. Inficēšanās veidi, inkubācijas periods. Slimības attīstība. Profilakse.
- Slimību perēkļi dabā. Slimību perēkļi — bioloģiskas, no savstarpēji saistītiem struktūras elementiem sastāvošas sistēmas. Dzīvnieki — dabas slimību perēkļu infekcijas avots. Zooantroponozes — dzīvnieku slimības cilvēkiem.
- Invāzijas un infekcijas veidi:
- 1) ar asinsūcēju parazītu starpniecību. Kukaiņi un ērces — slimību ierosinātāju pārnēsātāji un saglabātāji;
- 2) ar inficētiem produktiem, ūdeni (holēra, amebiālā dizentērija);
- 3) tiešā kontaktā ar dzīvnieku (ornitozes, ehinokoku invāzija);
- 4) ar dzīvnieku kodieniem (trakumsērga);
- 5) slikti termiski apstrādājot produktus (lenteņu invāzija, trihineloze);
- 6) neievērojot higiēnu (askaridozes, spalīšu invāzija).
- Zooantroponožu profilakse (slimību perēkļu attālināšana no cilvēka, vakcinācija, ārstnieciskie preparāti).
XIV. Dabas aizsardzība latvijā [sic]
[edit | edit source]- Latvijas un vietējās dabas aizsardzības problēmas.
- Atmosfēras, ūdens, augsnes aizsardzība.
- Aizsargājamo dabas objektu kategorijas Latvijā.
- Sarkanā grāmata.
XV. Evolūcija
[edit | edit source]- Hipotēzes par dzīvības rašanos uz Zemes.
- Evolūcijas faktori. Dabiskā izlase.
- Populāciju ģenētika un tās loma evolucionāro procesu pētīšanā.
- Evolūcijas virzieni un ceļi.
- Mikroevolūcija. Cilvēka saimnieciskā darbība un mikroevolucionārie procesi mikroorganismu, kukaiņu populācijās.
- Evolūcijas rezultāti.
- Mūsdienu hipotēzes, argumenti par Homo sapiens sugas veidošanos un sociālo evolūciju.
XVI. Bioloģijas kursa atkārtojums
(sēnes, augi, dzīvnieki)
[edit | edit source]- Sēņu valsts. Uzbūve, barošanās, daudzveidība, nozīme.
- Augu valsts. Sistemātika.
- Aļģes un ķērpji — lapoņaugi. Uzbūve, barošanās, daudzveidība, nozīme.
- Sūnaugi un paparžaugi. To vispārējās pazīmes. Pāudžu maiņa. Nozīme.
- Sēklaugi. Kailsēkļi. Vispārīgs raksturojums, vairošanās, nozīme.
- Segsēkļi, klases, to raksturojums. Īs biežāk sastopamo divdīgļlapju dzimtu salīdzinošs raksturojums. Segsēkļu nozīme.
- Dzīvnieku valsts. Sistemātika.
- Tipu īss raksturojums, dzīvības procesi un uzbūves salīdzinājums bezmugurkaulnieku tipiem.
- Hordaiņu tipa sistemātika.
- Mugurkaulnieku apakštipa salīdzinošā uzbūve un dzīvības procesi.