Wb/lv/Sprāgstvielas/TNT

From Wikimedia Incubator
< Wb‎ | lv‎ | SprāgstvielasWb > lv > Sprāgstvielas > TNT
Jump to navigation Jump to search
Nosaukums trinitrotoluols
Ķīmiskā formulaC6H2(NO2)3CH3
Molmasa227,131 g/mol
Blīvums1654 kg/m3
Kušanas temperatūra 81°C
Nosaukums toluols
Ķīmiskā formulaC6H5CH3
Molmasa92,14 g/mol
Blīvums866,9 kg/m3
Kušanas temperatūra -93°C
Viršanas temperatūra 110,6°C
Nosaukums nitrotoluols
Ķīmiskā formulaC6H2NO2CH3
Molmasa137 g/mol
Blīvums?? kg/m3
Kušanas temperatūra -9,3, 16, 50°C
Viršanas temperatūra virs ~200°C
Nosaukums dinitrotoluols
Ķīmiskā formulaC6H2(NO2)2CH3
Molmasa182,134 g/mol
Blīvums1320 kg/m3
Kušanas temperatūra 67-70°C
TNT

TNT (trotils)(trinitrotoluols)(C6H2(NO2)3CH3) ir dzeltenīga, kristāliska viela, ko iegūst, nitrējot toluolu. Šī ir plaši lietota, stabila sprāgstviela. Lai to detonētu ir nepieciešams visai spēcīgs detonators. TNT dažreiz var atrast nesprāgušos artilērijas lādiņos un aviācijas bumbās. Šo priekšmetu izjaukšana (it īpaši ja tie ir galīgi sarūsējuši) ir ļoti bīstama, lai arī tas ir reālākais TNT ieguves veids. TNT ir toksisks, taču mazāk toksisks kā nitroglicerīns.

Iegūšana[edit]

TNT iegūst nitrējot toluolu ar sērskābes un slāpekļskābes maisījumu. Eksistē vairākas metodes. Lieliem daudzumiem parasti lieto nepārtrauktu procesu. Mazākiem daudzumiem lieto vairāku stadiju procesu.

Izejvielas[edit]

Organiskā izejviela ir toluols. To dažreiz lieto par šķīdinātāju. Toluols (metilbenzols)(C6H5CH3) ir bezkrāsains, labi degošs šķidrums. Tas ir aromātisks ogļūdeņradis un tam degot veidojas daudz kvēpu. Pārējās izejvielas:

Sintēze[edit]

Lietojot 3 stadiju metodi toluolu nitrē ar arvien pieaugošas koncentrācijas nitrējošo maisījumu. Sākumā, relatīvi viegli, veidojas nitrotoluols, pēc tam dinitrotoluols, un beigās TNT. Pirms 2. pasaules kara francijā lietoja šādus nitrējošā maisījuma sastāvus (daudzumi doti masas%)(ūdeni speciāli klāt neliek, jo 100% slāpekļskābe praktiski nav pieejama):

1. stadija 2. stadija 3.stadija
Sērskābe 56 61 49
Slāpekļskābe 28 32 49
Ūdens 16 7 2

Nozīmīgākie blakusprodukti ir citi trinitrotoluola izomēri (ne 2,4,6) un nitrofenoli. Tos atdala pieliekot nātrija sulfītu (kas tos padara šķīstošus ūdenī) un izmazgājot (ekstrahējot) attiecīgās sulfoskābes ar bāzisku ūdens šķīdumu. Trinitrotoluols šķīst ūdenī, taču slikti. Toluols ūdenī nešķīst.

Vēl[edit]

  • w:TNT - vikipēdijas raksts par TNT
  • S. Fordham High explosives and propellants Pergamon press 1980.