Wb/lv/Sprāgstvielas/Nitroglicerīns

From Wikimedia Incubator
< Wb‎ | lv‎ | SprāgstvielasWb > lv > Sprāgstvielas > Nitroglicerīns
Jump to navigation Jump to search
Nosaukums Nitroglicerīns
Ķīmiskā formulaCH2ONO2CHOHO2CH2ONO2
Molmasa227,0872 g/mol
Blīvums1130 kg/m3
Kušanas temperatūra13,2°C
Nosaukums Glicerīns
Ķīmiskā formulaC3H5(OH)3
Molmasa92,09 g/mol
Blīvums1261 kg/m3
Kušanas temperatūra17,8°C
Viršanas temperatūra290°C
Nitroglicerīns
glicerīns

Nitroglicerīns (glicerīna trinitrāts)(CH2ONO2CHOHO2CH2ONO2) istabas temperatūrā ir eļļains šķidrums, kura krāsa ir atkarīga no tīrības pakāpes. Tas ir glicerīna slāpekļskābes esteris. Nitroglicerīns spēj uzsūkties caur ādu un saindējoties sāp galva. Lietojot netīras izejvielas (glicerīnu), var sākties ķēdes reakcija, kur pusizveidojušais nitroglicerīns sadalās (eksotermiski), šis process nenotiek ar sprādzienu, taču iznīcina izejvielas un īsti nav apturams (reakcijas maisījums uzkarst, sāk vārīties un izdalās slāpekļa dioksīds).

Iegūšana[edit]

Nitroglicerīnu iegūst nitrējot glicerīnu (propāntriolu) ar sērskābes un slāpekļskābes maisījumu. (koncentrētu skābju masas attiecības ~55:45).

Izejvielas[edit]

Izejvielas ir sērskābe (aprakstīta atsevišķi), slāpekļskābe (aprakstīta atsevišķi) un glicerīns. Glicerīns ir viskozs, ūdenī labi šķīstošs šķidrums. Pat atšķaidīts glicerīns istabas temperatūrā ir tik viskozs, ka to nevar izspiest caur šļirces adatu. Lietojot šļici glicerīna pievienošanai adataas vietā var uzspraust kādu tievu plastmasas caurulīti (caur ~1mm diametra caurulīti glicerīnu izspiest varēja).

Lietojamie vielu daudzumi (no attiecīgā en.wikibooks raksta):

  • Slāpekļskābe (98-100%) - 200ml (reāli tādu būs pagrūti dabūt, parasti ir pieejama ~65%)
  • Sērskābe (90-100%) - 300ml (tāda ir reālāka (kaut arī mēdz būt 92% vai arī oleums 100+%))
  • Glicerīns - 112ml (nav norādīta koncentrācija, bet droši vien 100%)(ja glicerīnā ir piemaisījumi, palielinās iespēja ka reakcija aizies pa gaisu).


Sintēze[edit]

CH2OHCHOHCH2OH + 3HNO3 --> CH2ONO2CHOHO2CH2ONO2 +3H2O

Sākumā izgatavo nitrējošo maisījumu lejot sērskābi slāpekļskābē. Šis ir eksotermisks process (vielām šķīstot sērskābē gandrīz vienmēr izdalās siltums) un maisījumu ir jādzesē (nedrīkst atdzesēt par daudz, jo tas var samazināt aktivitāti).

Skābju maisījumam maisot lēnām liek klāt (pilina) glicerīnu, uzturot optimālo temperatūru. Glicerīna tīrība ietekmē galaprodukta iznākumu un lietojamo reakcijas temperatūru intervālu.

Reakcija ir eksotermiska. Ja temperatūra pārsniedz ~28°C, sāk sadalīties daļēji nitrētais glicerīns, šis process ir vēl eksotermiskāks. Ja temperatūra ir pārāk zema (zem ~18°C), reakcija notiek pārāk lēni. Sērskābe te darbojas tikai kā ūdens atņemēja viela.

Iegūto maisījumu beigās sadala nostādinot (nitroglicerīns nostājas augšā).

Vēl[edit]