Wb/lv/Linux lietošana

From Wikimedia Incubator
< Wb‎ | lvWb > lv > Linux lietošana
Jump to navigation Jump to search

OS Linux ātra apgūšana !

Linux komandrindas saskarne - konsole[edit]

Konsoli jeb terminālu grafiskajā vidē atver: [Alt] + [F2] > xterm | konsole | console

-----------------------------------------------------------------------
== Linux modulārā uzbūve: ==
		LXDE	|
		KDE	|
		XFCE	|}-Logu menedzeris
		GNOME	|
	---------------------------------------
	X Window(X Server)}-Grafiskais menedzeris
	-----------------------------------------
	Shell(Caula)	|	Aplications | Modules
	---------------------------------------
		Kernel(Kodols)
	--------------------------------------
		Hardware(Datora dzelzi)
--------------------------------------------------------------------

Linux kodols(Kernel):

  • Ir rezidents RAMaa
  • Vada resursu sadali un lietošanu; Izpilda programmas(bināros failus)
  • Ir starpnieks starp aparatūru un programmām|Caulu
  • I/O operāciju vadība
  • Procesu vadība
  • Iekaartu vadība
  • Failu vadība
  • Atminas(RAM) vadība

Programmēšanas soļi:[edit]

Mērķis > Specifikācija > Algoritms(blokshēma) > Programmēšana(Izejas kods) > Kompilators|Interpretators > Izpildfails(exe, com, dll) > Testēšana > Atkļūdošana.


total 0 -rw-r--r-- 1 user user 0 Jan 14 14:45 saturs.txt Linux natiivaas failu sistemas (ext, ext2, ext3, ext4, ReiserFS(ar tail packing, karstaa izmera maina)) Saadas ir ext failu sisteemas dalas:

  • ) Boot block(Ielaades bloks)--Satur UNIX saakuma palaisanas programmu
  • ) Super block--Kopeeja info par FS, peec ielaades atrodas RAM
  • ) Inode (INfo mezgls) satur visu info par atsevisku failu,tips, tiesiibas, datums
  • ) Data block -- satur reaalus datu, failu saturs
  • ) Directory block-- indeksa deskriptors(faila kaartas skaitlis, kas ari ir faila iistais vaards!)
  • ) Indirection block

Vispaar Linux eksiste cetri failu tipi jeb veidi:

  1. Iekaartu faili -- parasti mapee /dev
  2. katalogi -- saraksti ar citiem failiem(saraksti ar inodiem un vardiem)
  3. Parastie faili:
a) Normaalie jeb teksta faili(*.txt)
b) Binaarie faili(izpildaamie, jpg, doc)
  1. Saites -- Realizee viena un taa pasa faila glabaasanas mehaanismu ar dazaadiem vaardiem.

Maksimaalais faila vaarda garums var buut liidz 254 simboli, nedriikst buut / \ ? > < | *


== Linux standarta katalogi:(Filesystem Hierarchy Standard) == Standarts lai unificeetu kopeejaas noziimes katalogu un failu atrasanaas vietu failu sisteemaa. Lielaakaa dala UNIX tipa OS seko siem standartiem. FHS visi katalogi un faili atrodas saknes \ direktorijaa, pat ja tie fiziski atrodas dazaadaas vietaas, piemeeram dazaados HDD un tiiklaa. / --saknes(root) katalogs, Augstaakais hierarhiskais punkts jeb liimenis Linux sisteemaa. /bin --standarta Linux komandu programmas visiem lietotaajiem, jeb binaarie faili.(cat, ls, dir, grep, less, mkdir, mv, cp u.c.) /boot --ielaades faili: ielaadeetaajs, Linux kodola imidzi, initrd, system.map /dev --iekaartu faili, katrai iekaartai savs fails, caur ko ievada/izvada datus taja/no taas (/dev/null, /dev/zero, /dev/mem, /dev/sda) /etc --sistemas, servisu un programmu konfiguracijas faili. /home --satur katram lietotajam savu majas katalogu ar profila parametrim un lietotaja datiem (Analogs Windows: Documents and Settings) /initrd -- vjadziiga ielaades laikaa pagaidu failu sistema. /lib -- satur dazaadas programmu biblioteekas prieks programmaam /bin/ un /sbin/ (Analogs Windows: C:\Windows\System32) /mnt -- monteesanas punktu katalogs pagaidu failu sistemu montesanai, satur mapes caur kuraam ievada/izvada datus Diskos, flashos, tikla shaares. /opt -- papildus programmnodrosinaajums. /proc -- Virtuaalaa failu sistema, attelo OS kodola un palaisto procesu staavokli, info par dazaadu iekaartu parametriem un staavokli. /root --root lietotaaja profila mape, piekluve tikai root'am. /sbin --pamata sistemas administresjanas un konfigureesanas komandu programmas, jeb binaarie faili. init, iptables, ifconfig. /tmp --pagaidu failu katalogs (arii /var/tmp). /usr -- Sekundaraa hierarhija: visas lietotaju programmas, utilitas un to biblioteekas, kuras izmanto daudzlietotaju reziimaa. Var buut monteeta caur tiiklu. /var --mainiigos failus : zurnalu, printeru spuli, keshi un e-pasta faili /var/log zurnaalu faili dazaadiem servisiem (Analogs Windows Event Viewer) Ir arī sistēmas, kur šis standarts nav ievērots, piemēram, GoboLinux.


Linux iekārtu standarta nosaukumi:[edit]

atrodas katalogā /dev --iekārtu faili, katrai iekārtai savs fails, caur ko ievada/izvada datus taja/no taas (/dev/null, /dev/zero, /dev/mem, /dev/sda) Ja mc pie faila ir + tad atbilstosaa iekārta ir ieslegta un straadaa.

  • ttyN --konsole, N=kaartas skaitlis, jo ir vairaakas konsoles parasti 6.
  • mouse -- peles fails
  • audio -- skanas karte.
  • modem -- Modems parasti taa ir saite uz /dev/ttyS0
  • ttySN -- Virknes ports (/dev/ttyS0 ir tas pats kas COM1)
  • lpN -- paraleelais ports
  • hdxN -- IDE cietaa diska fails, N=kaartas skaitlis,jo vairaakas disku sadalas
  • sdxN -- SCSI cietaa diska fails, N=kaartas skaitlis,jo vairaakas disku sadalas
  • fd0 -- pirmais FDD disketes dzinis.
  • mdN -- RAID masiivs, N=kaartas skaitlis,jo vairaaki disku masiivi
  • ethN -- tiikla karte, N=kaartas skaitlis,jo vairaakas kartes(eth0 pirmaa karte).
  • null -- tuksa iekaarta.

Montēšana ir process, kurā tiek inicializēta un piesaistīta, kāda nesēja FS vai SMB shaare pie esošās FS parasti pie / FS. Lai neseejaa ievadiitu vai izvadiitu datus, to dara caur monteesanas punktu. Monteesanas punkts ir mape, piemeeram, /mnt/removable, kur ateelojas piemonteetaas FS vai SMB shaares saturs un kur to var mainiit Piemontee ar: mount Atmontee ar: umount


Failu izveido ar: cat > fails.txt pieraksta failam beigaas cat >> fails.txt beidz un iziet ar Ctrl + D Faila saturu apskata ar: cat fails.txt


Failu mekleesana: locate, which, find find . -name "*.txt" vai locate *.txt ; locate --regexp 'saraks*'


Piekļuves tiesības:[edit]

		Tiesību līmeņi:
Paarbauda ar ls -l
Maina ar chmod 777 vards
			FAILIEM				 KATALOGIEM
r read lasit		atvert un izdrukat		caurskatit saturu
w write rakstit 	rediget/dzest failu		izveidot un dzest failus/mapes
x execute izpildiit	palaiz failu kaa programmu	Atlaut piekluvi
	Vispaar ir triis lietotaju kategorijas:
	Ipasnieks Owner: u
	Lietotaji Groups: g
	Citi	Others: o
katram var pieskirt atbilstosju tiesiibu liimeni

Ar vim izveidojam skriptu /home/user/darbi/script1 tas ir teksta fails: saturs:

  1. !/bin/sh

echo "Skolotajs" echo "Sodien ir `date`"

  1. eof
write
q

cat script1 Izpildam script1: "./script1" vai "sh script1" bez peedinaam. paraada Premission Denied ls- l Paarbauda tiesiibas nomainam tiesiibas chmod 744 script1 (saadi lietotajam tiek pieskirta tiesiiba execute, jeb izpildiit) Izpildam script1: ./script1 Tagad izpildaas, jo ir atlauts izpildiit(tiesiiba: execute) paarbaudam tiesiibas ar: ls -l ; un saliidzinaam tiesiibas


PD: Skripti script2 Izveidot script2 cat > script2 vai cp script1 script2 Paarbauda vai ir izpildaams: ls -l Skripta uzdevumi: 1) Pazino savu vardu (echo) 2) Izvada Patreizejo Datumu un laiku(date) 3) Izveido septinas mapes viens,divi,tris,cetri,pieci,sesi,septini (mkdir) 4) Sameklee un ieraksta tajaas mekleesanas rezultaatus, jaameklee ir visi pdf un doc faili (locate *pdf >> data_pdf.txt; locate *doc >> data_doc.txt) 5) Rezulti ir jaaieraksta attieciigajos failos: data_pdf.txt un data_doc.txt 6) Iekopee rezultaatus visaas izveidotajaas mapees 7) Mapes darbi saturu sakaarto alfabeeta seciibaa un ieraksta failaa: saturs.txt 8) Paarbauda un paraada skolotaajam


ls -l lrwxrwxrwx 1 root root 7 Jan 16 13:09 as5.txt -> it4.txt* -rw-r--r-- 1 user user 1676 Jan 23 10:39 fs_sys.txt -rw-r--r-- 1 root root 1665 Jan 21 15:54 fs_sys.txt~ 12345678910 1.objekta tips(-fails; d-direktorija; l- simboliska saite) 2.-4. u -lietotaja tiesibas 5.-7. g -grupas tiesibas 8.-10. o -citu tiesibas Tiesiibas maina ar komandu: chmod tiesiibas noraada: 1)simboliskaa un 2)absoluutaa(binaraas maskas) Kaa mainiit formaats: chmod tiesibas fails|mape Programmas chmod parametri: Opcija Apraksts + pieskirt tiesiibu - nonemt tiesiibu = pieskir tiesiibu kopumu r read-faila lasiisjana w write-faila mainiisana, raksiisana x execute-izpilda failu kaa programmu, lieto scenaarijiem u user-tiesiibas lietotajam, ipasniekam jeb faila radiitaajam g group-tiesiibas primarajai grupai(tajaa ir arii owners) o others-tiesiibaas citiem lietotaajiem a all-tiesiibas visiem s Uzstaada lietotaja|grupas identifikatora nomainas bitu(rwx >> rws) t sticky-bit uzstaada(noraada ka programma atradiisies RAMaa)


Simboliskais veids: PIEMERS: chmod u=rx,g=rx,o=rx script1


Absoluutas jeb binaaraas maskas -rw-r--r-- 1 root root 1665 Jan 21 15:54 fs_sys.txt~ 12345678910 0110100100

6  4  4

PIEMERS: chmod 644 script1 umask --maina nokluseetas tiesiibas, kad veido jaunu mapi


Speciaalaas tiesiibas: SUID un SGID SUID--Set User ID root SGID--Set Group ID root SUID=4000 SGID=2000 chmod u+t fails uzstaada SUID tiesiibas Demonam Tas lauj procesu(Demonu) palaist ar root privileegijaam, pat tad, ja to palaiz parasts lietotaajs bez root tiesiibaam. piemeeram programmai smbmount. Uzmaniibu sii proceduura rada potenciaalo biistamiibu sisteemaa ! Labaak izmantot "sudo" vai "su"


chown -- maina lietotaju jeb owner (chown user script1) chgrp -- maina primaaro grupu (chgrp user script1)


Cietās un simboliskās saites.[edit]

Cietas saites. Katram failam Unix/Linux sisteemaa ir savs unikaalais kaartas numurs --indeksais deskriptors, kas arii ir iistais faila vaards.(ls -i; ls -l -i; ls -li) Cieto saiti izveido: ln test.tt test.hh; kur test.tt=avots, test.hh=cietaa saite Cietaas saites tiek piesaistiitas indeksa deskriptoram un kluust par faila veel vienu vaardu, taapeec visaam cietajaam saiteem ir vienaads Indeksa deskriptors. Failu nevar dzeest, kaamerr ir kaut viena cietaa saite, tiek dzeesta tikai saite! operaacijas ar cietajaam saiteem ir atraakas kaa ar simboliskajaam. Simboliskas saites. Simboliskajai(Mikstajai) saitei ir savs atskiriigs indeksa deskriptors! Simoliskajai saitei nav savu tiesiibu tai it kaa ir lrwxrwxrwx Simbolisko saiti izveido: ln -s test.tt test.ss; kur test.tt=avots, test.ss=simboliskaa saite Paarbauda ar ls -i; ls -l -i; ls -li


atsevišķie mācību faili: montešana mount.pdf karstie taustini Lietotaju veidosana meklesana ar grep grep.pdf Aiznemta vieta du: du-df.pdf failu sistema df: du-df.pdf


Karstie taustiņi, to kombinācijas:[edit]

  • [Ctrl][Alt][F1]--[F6] paarslegsanaas starp terminaalu konsoleem
  • [Ctrl][Alt][F1]--[F7] paarslegsanaas uz Grafisko terminaalu, ja taads palaists
  • [Tab]--konsolee esoso simbolu virknes iespeejamie turpinaajumi liidz komandai
  • [AroowUp]--apskata komamndu bufera veesturi, aktivee ar [Enter]
  • [Shift][PgUp]--terminaala konsolee izdaliitaa teksta apskatiisjana uz augsju
  • [Shift][PgDown]--terminaala konsolee izdaliitaa teksta apskatiisjana uz leju
  • [Ctrl][Alt][+]-- X Window videe maina izskirtspeeju uz augsju
  • [Ctrl][Alt][-]-- X Window videe maina izskirtspeeju uz leju
  • [Ctrl][Alt][BkSpc]--X Window videe apstaadina XServer(iziet no grafiskaas caulas , izniicinot visus taa procesus)
  • [Ctrl][Alt][Del]--datora paarstarteesjana(iziet no grafiskaas caulas , izniicinot visus procesus)
  • [Ctr]c--Izniicina tekosjo procesu(TERM signals)
  • [Ctr]d--iziet no tekosjaa terminaala, 2 var Paartraukt faila ievadi no konsoles(faila beigas)
  • [Ctr]s--apstaadina izvadi uz terminaalu, ja gara izvade. piemeeram, locate b
  • [Ctr]q--atjauno izvadi uz terminaalu, lieto arii kad terminaals vairs neatbild.
  • [Ctr]z--terminaalaa nosuuta tekosjo procesu fonaa(Background)
  • reset-- terminaalaa, atjauno iestatiijumus peec nokluseejuma nobrukusjam terminalim

komandu reset var neredzeet, lieto kad izvada binaaro failu.

  • ~ lietotaaja maajas katalogs c
  • . tekosjais katalogs
  • .. vecaaku katalogs prieks tekosjaa kataloga,lieto kopaa ar cd

Standarta komandas un komandas par sistēmas informāciju:[edit]

  • pwd -- izvada tekosjaa kataloga saturu
  • hostname -- Izvada datora tiikla vaardu
  • whoami -- izvada pasreizeejaa lietotaaja vaardu.
  • date -- izvada/maina datora datumu un laiku. date mmddhhmmyyyy
  • cal -- izvada kalendaaru
  • who -- paraada lietotajus, kuri paslaik straadaa. -a parada visus
  • last -- paraada visus lietotaajus, kuri ir pieteikusjies sistemaa arii agraak jeb veesturi
  • rwho -a -- paraada visus ataalinaatos lietotaajus, kuri piesleegusjies
  • finger [login name] -- izvada sistemas info par registreeto lietotaaju.
  • uptime -- darbiibas laika intervaals no peedeejaas sisteemas palaisanas vai restarta.
  • ps -- paraada palaistos procesus (ps -A visus)
  • top -- tekosjo procesu interaktiivs saraksts, kaartots peec CPU izmantosjanas.
  • uname -- izvada sisteemas informaaciju (uname -a)
  • free -- izvada info par atminju (free -m -t)
  • df -- izvada info par briivo un aiznemto vietu diskaa (df -h -a)
  • du [mapes cels]-- izvada detalizeetu info par aiznemto vietu mapees
  • fdisk -l -- Izvada info par HDD esosajaam sadalaam.
  • lsb_release -a -- parāda distributīva versiju

cat /proc/cpuinfo -- Sistemas info par procesoru. faili mapee /proc nav iisti, tie ir virtuaali, tos izmanto lai sanemtu sisteemas informaaciju. cat /proc/interrupts -- Sistemas info par IRQ paartraukumiem. cat /proc/version -- Sistemas info par Linux kodolu u.c. cat /proc/filesystems -- Sistemas info par failusistemu tipiem, kuri tagad tiek izmantoti. cat /proc/meminfo -- Sistemas info par atminu, kura tagad tiek izmantota. cat /proc/modules -- Sistemas info par ielaadeetajiem moduliem, kuri tagad tiek izmantoti. lsmod -- Tagad ielaadeetie kodola moduli set | less izvada tagadeejo vides mainiigo veertiibas. echo $PATH izvada PATH vides mainiigaa veertiibas.(liidziigi izvada arii paareejos vides mainiigos)


Darbs ar tīklu[edit]

  • netconf vai drakconnect -- maina tiikla parametrus
  • ping [tikla vards,IP adrese] -- paarbauda pakesu pluusmu uz konkreetu datoru, IP liimenii
  • ifconfig -- izvada/maina info par tiikla interfeisiem.
  • ifup [ethN] -- aktivizee atbilstosjo tiikla interfeisu, darbojas arii ar parasto lietotaaju !
  • ifdown [ethN] -- deaktivizee atbilstosjo tiikla interfeisu, darbojas arii ar parasto lietotaaju !
  • route -n -- izvada/maina marsrutu tabulu
  • ipfwadm -F -p m iestata Firewall iestatiijumus
  • iptables -- firewal iestatījumi.
  • tar -zxvf [faili]-- atarhivee tgz vai tar.gz arhiivus.
  • find / -name "faila vards"-- meklee failus, ir arii maskas
  • mc -- Palaizj Midnight Commander (liidziigs Far, vai Volcov Commander)
  • telnet [serveris] -- Ieiet citaa datoraa caur tiiklu un straadaat konsolee vai Midnaight Commanderii
  • ssh --Secure Shell -- Drosais attaalinaatais klients
  • ftp -- piesleegties ftp serveriem un kopet no/uz tiem
  • netstat -t --parāda tīkla savienojumus
  • iftop -i wlan0 -B --parada tīkla savienojumus un trafika apjomu Baitos(vajag instaleet atsevišķi)
  • nethogs eth1 --parada tīkla savienojumus un trafika apjomu Baitos(vajag instaleet atsevišķi)
  • tshark -R "! ssh 10.194.204.28 -l mosfet -p 80" --parāda visas paketes, kuras sasniedz tīkla karti !!

./programma --palaist izpildaamo failu tekošajā mapē startx -- palaiz X Window serveri(Logu menedzeri) xterm -- X Window videe palaiz parasto terminaali(Lai izietu exit) konqueror -- palaiz KDE grafisko failu menedzeri


Linux administreesanas komandas[edit]

drakconf -- Grafiskais konfigurators "Control Center" useradd, adduser [vards] -- registree jaunu lietotaaju sisteemaa. passwd [vards] -- maina vai pieskir paroles lietotaajiem. userdel [vards] -- dzeesj lietotaaju no sisteemas, netiek dzeesta profila mape ! groupadd -- izveido jaunu lietotaaju grupu sisteemaa. chmod -- Maina failu/mapju tiesiibas chown -- Maina failu/mapju Owneri chgrp -- mainiit falu ipasnieku un grupu. su -- ieiet root lietotaajaa, lieto Shellaa ps -- Izvada tekosjo procesu sarakstu ar to PIDiem fg [PID]-- Atgriezt fona procesu interaktiivaa staavoklii bg [PID] -- Ielikt procesu fonaa kill [PID] -- beigt procesu, Lai noskaidrotu PIDu lietojiet "ps" killall [programma] beidz visus procesus ar saistiito programmu xkill -- X Window terminaalaa beidz procesu uz kura logu noraadiisiet ar kursoru. lpc -- paraada printera rindu lpq --- paraada uzdevumu rindas sarakstu uz druku lprm [uzdevuma numurs]-- dzeest uzdevumu no drukas rindas nice [programma] -- palaist procesu noraadod taa prioritaati renice [PID] -- mainiit procesa prioritaati: renice -10 -p PIDs grep -- teksta fragmenta mekleesjana failos, kas atbilst uzdotajai maskai(regulaaraas izteiksmes) grep -i '.doc' * lieto kopaa ar less un more un paipiem |


Linux ir vairāki izpildes līmeņi: runlevels[edit]

(izpilda skriptus no /etc/init.d jeb /etc/rc.d/init.d)

  • 0-- Apstaadina sisteemu
  • 1-- Vienlietotaaja liimenis
  • 2-- Daudzlietotaju liimenis, bez tiikla
  • 3-- Daudzlietotaju liimenis ar tiiklu
  • 4-- Rezerveets, neizmanto
  • 5-- Daudzlietotaju liimenis ar grafisko vidi XWindow
  • 6-- Restartee sisteemu
  • maina ar: init n

Servisus palaizj, apstaadina un restartee ar skriptu paliidziibu /etc/init.d/serviss start vai service serviss start /etc/init.d/serviss stop vai service serviss stop


Programmu instalācija[edit]

a) Tradicionaalais veids(./configure > make > make install) b) No RPM paketeem c) No paketeem, kuras satur izejas kodu(RPM paketes ar nekompileetu izejas kodu, atskiraas ar to, ka faila nosaukumaa ir "src" arhitektuuras vietaa)


b) Instalaacija no RPM paketeem:(var meeginaat xmms-) rpm -ihv programmasvaards.386.rpm Noinstaleet paketi var rpm -e programmasvaards.386.rpm Apskatiit info par paketi rpm -qi programmasvaards.386.rpm Informaacija par failiem kuri ir sajaa paketee rpm -ql programmasvaards.386.rpm


c) No paketeem, kuras satur izejas kodu rpm --rebuild programmasvaards.src.rpm


Var pievienot avotu internetaa ar rpm menedzeri lai veelaak ar urpmi komandu konsolee vareetu instaleet programmas urpmi komandrindaa izpildaam: urpmi.addmedia plf-free ftp://ftp.free.fr/pub/Distributions_Linux/plf/mandrake/free/10.1/i586 with hdlist.cz pec tam rpm menedzerii paarbaudaam vai ir naacis klaat veel viens ieraksts no ftp saita


Instaleejam vlc media plejeri urpmi vlc


Samba[edit]

SMB=Server Message Block, jeb SMB protokols vai arī NetBIOS Samba Linux videe nodrosina Windows tiikla servera un klienta funkcijas Informaacijai: http://www.samba.org Samba funkcijas:

  1. Laut piekluvi Linux sadalaam no Windows darbstacijaam.(Samba serveris)
  2. No Linux vides piekluut Microsoft tiikla resursiem(Samba klients)
  3. Drukaat dokumentus Microsoft tiiklaa, tikla printeros.
  4. Lauj izmantot Linux videe savu printeri, kaa tiikla printeri.

Samba instaleesana: Jaaustaada sekojosas paketes: samba, samba-common, samba-client

  1. rpm -ihv /mnt/cdrom/Mandrake/RPMS/samba*

Samba servera pakete satur divas pamata programmas: smbd-- SMB protokola neseejs nmbd-- nodrosina NetBIOS vaardu atbalstu Peec instalaacijas ir jaaveic konfiguraacija, un japaarstartee servisi: /etc/init.d/smb restart -- paarstartee servisus servisi smbd un nmb tiek instaleeti kaa autostarteejami.


Samba servera konfiguraacija:[edit]

konfiguraaciju veic mainot failu /etc/samba/smb.conf tas atgaadina ini failus Windows videe.


Samba klients: to izmanto lai piesleegtos Windows shaareem. smbclient //serveris/shaare -U user%parole smbclient //serv1/dati -U klase%Klases Ar so var atri piemonteet saari pie kadas mapes. mount -t cifs -o username=server_user,password=secret //192.168.44.xxx/share /path_to/mount lietojot \ simbolu tas jaaekranee ar "\". Izveidojam mazu skriptu, kurs piemontee windows shaari: failaa: piemonte.sh

  1. !/bin/sh

echo sis skripts piesleedzas shaarei serv2\dati mount //192.168.1.2/dati /media/smb-serv2/ -o username=klase,password=Klases echo paldies! www.linux.edu.lv vai http://linuxcentrs.lv