Wb/lv/Lībiešu valoda/Locījumu pielietojums
Sekojošie piemēri adaptēti no Christopher Mosley raksta Livonian.
Izmantotie saīsinājumi:
- AB – ablatīvs
- AC – aktīvs
- AD – adesīvs
- AJ – adjektīvs
- AL – alatīvs
- AV – adverbs
- CA – kauzatīvs
- CJ – konjunkcija
- CP – kopula
- CT – komitatīvs/translatīvs
- DM – diminutīvs
- DT – datīvs
- EL – elatīvs
- EM – empātiskā (partikula)
- GN – ģenitīvs
- ID – indikatīvs
- IE – imperatīs
- IF – infinitīvs
- IL – ilatīvs
- IM – impersonāls
- IN – inesīvs
- IP – mērķa infinitīvs
- IT – intensificētājs
- N – nomens
- NG – negatīvs
- NM – nominatīvs
- OB – oblique (akuzatīvs)
- OG – obligācijas infinitīvs
- P – pagātne
- PE – particīps (divdabis)
- PL – daudzskaitlis
- PN – pronomens
- PO – postpozīcija
- PP – pagātnes particīps (divdabis)
- PPP – pagātnes pasīva (cieš. k.) particīps
- PR – tagadne
- PS – pasīvs (cieš. k.)
- PT – partitīvs
- Q – interrogatīvs
- RE – relatīvs (atstāst. izt.?)
- SG – vsk.
- SJ – subjunktīvs ~ konjunktīvs (~vēl. izt.)
- V – verbs
Izmantotā transkripcija
[edit | edit source]Makrons, piem., ā norāda uz garu patskani.
' pēc līdzskaņa norāda uz tā palatalizāciju (mīkstināšanos)
' pēc patskaņa norāda uz lauztu intonāciju.
Ērtības labad Kettunen un Suhonen norādījuši skaņas [e] un [ə] ar vienu apzīmējumu – kā <e>, tā kā pirmā sastopama tikai uzsvērtā pozīcijā (1. zilbē) un otrā tikai neuzsvērtā, tad to vērtību var noteikt pēc tā. Lībiešu ortogrāfijā šī skaņa tiek apzīmēta kā <õ>.
Tāpat Kettunen izmanto j un w neuzsvētiem diftongu pirmajiem elementiem.
Lielo burtu izmantojums vārdu beigās (<D, Z>) apzīmē "daļēji" balsīgus līdzskaņus, kuru balsīgums atkarīgs no skaņas, kas tiem seko, ja patskanis vai balsīgs līdzskanis – balsīgi, bet ja nebalsīgs līdzskanis, tad "atbalsinās".
Vārda sākuma patskaņi
[edit | edit source]Neviens vārds nevar sākties ar [ə].
Pamata nomenu paradigmas (deklinācijas)
[edit | edit source]Kettunen šķir pamatā 7 paradigmas, kam šajā sakarā līdzīga nozīme latviešu valodas deklināciju jēdzienam.
Formas ar asterisku (*) (Ad., Abl., Al.) – tā saucamie āra/neslēgtas telpas lokatīvi – parasti tiek lietotas tikai ar valstu nosaukumiem.
Vienzilbes celms
[edit | edit source]Pū – "koks".
Vsk. Dsk. Nom. pū pūD Ģen. pū pūD Dat. pūn pūden Kom/Tr. pūks pūdeks Part. pūD pūd'i Ines. pūs pūšši El. pūst(e) pūšti Il. pū'ze pūži *Ad. pūl *Abl. pūlD *Al. pūl
Divzilbju celms ar a-
[edit | edit source]Kala – "zivs".
Vsk. Dsk. Nom. kala kalaD Ģen. kala kalaD Dat. kalan kaladen Kom/Tr. kalaks kaladeks Part. ka'lle ka'ļḑi Ines. kalas ka'ļšši El. kalast ka'ļšti Il. ka'lle(z) ka'ļži
Divzilbju celms ar o-, u-, i-
[edit | edit source]Su'G – "radinieks".
Vsk. Dsk. Nom. su'G suguD Ģen. su'G suguD Dat. su'ggen suguden Kom/Tr. suguks (su'kkeks) sugudeks Part. su'gge su'gdi (sugidi) Ines. su'ks su'kši El. sukst sukšti Il. su'gge(z) su'gži
Divzilbju celms ar e-
[edit | edit source]Mä'G – "kalns".
Vsk. Dsk. Nom. mä'G mäguD Ģen. mä'G mäguD Dat. mä'ggen mäguden Kom/Tr. mäguks mägudeks Part. mä'gge mägidi Ines. mä'ks mä'kši El. mä'kst mä'kšti Il. mä'gge mä'gži *Ad. mä'ggel *Abl. mä'ggelD *Al. mä'ggel
Divzilbju celms ar -Z
[edit | edit source]LāmbaZ – "aita".
Vsk. Dsk. Nom. lāmbaZ lambed Ģen. lambe lambed Dat. lamben lambeden Kom/Tr. lambeks lambedeks Part. lāmbast lambidi Ines. lambes lampšši El. lambest lampšti Il. lambeZ lambži *Ad. lambel lambiļ *Abl. lambelD lambiļD *Al. lambel lambiļ
Vairākzilbju celms ar -i
[edit | edit source]I'bbi – "zirgs".
Vsk. Dsk. Nom. i'bbi i'bbist Ģen. ibiZ i'bbist Dat. ibizen i'bbisten Kom/Tr. ibizeks i'bbisteks Part. ibist ibiži Ines. ibizes ibizis El. ibizest ibizist Il. ibize ibiziZ
Vairākzilbju celms ar a-, o-, e-
[edit | edit source]KōranD – "pagalms".
Vsk. Dsk. Nom. kōranD kōrandeD Ģen. kōranD kōrandeD Dat. kōranden kōrandeden Kom/Tr. kōrandeks kōrandedeks Part. kōrant kōrandidi Ines. kōrandes/kõrantse kōrandis El. kōrandest kōrandist Il. kōrande kōrandiZ *Ad. kōrandel *Abl. kōrandelD *Al. kōrandel
Netransitīva verba subjekts (darītājs)
[edit | edit source]Kā to varētu sagaidīt darītājs parasti ir nominatīvā.
No, Odam kui ju jegā kõrD ei ildīņ ma'ggem.
Nu, Ādams kā taču katra reize krita tūlīt (lai) gulēt(u):IP/SUP
Nu, Ādams kā vienmēr tūlīt aizmiga.
Taču dažureiz arī partitīvā:
No, sugīZ ka līveD rāndas seļļiži ä’bvȯņ su'ggimiži ku uppandiste kalamī'eD jarā.
Nu, notiek:IndIof3 arī līvu krastā no tādiem/tādu:Part.Dsk. nelaimes:G no gadījumiem/gadījumu:Part.Dsk. ka slīka:IndImpf2-3Pl zvejnieki:N.Dsk. nost.
~Nu, līvu krastā notiekas arī tādu nelaimes gadījumu, ka slīkst nost zvejnieki.
Nu, līvu krastā mēdz notikt arī (tādi) nelaimes gadījumi, ka noslīkst zvejnieki.
Verba su'gge notikt "darītājs" bieži ir partitīvā – tādējādi "sugīz seļļiži su'ggimiži" varētu tikt uzlūkots kā "notiek šādu gadījumu" vai "notiek no šādiem gadījumiem".
Taču ņemot vērā, ka verbs sugge šeit ir izmantots impersonāli (lībiešu valodā tam nav atsevišķa locījuma – verbs tiek norādīts 3. pers., latviešu valodā mēdz izmantot refleksīvu/atgriezensiku formu, piem., notiekas) varētu arī uzskatīt, ka gadījumi nemaz nav darītājs, ja verbs ir ticis lietots impersonāli, piem., latv. teikumā "gadās arī tā, ka..." vārdam gadās nav darītāja, kā jau impersonālā pielietojumā.
Transitīva verba darītājs
[edit | edit source]Arī parasti ir nominatīvā.
Sa ūod eitten eņtš ānkkar.
Tu esi metis paša enkuru.
Tu esi izmetis savu enkuru ~ Tu izmeti savu enkuru.
Kopulāras (saitiņas) konstrukcijas darītājs
[edit | edit source]Arī parasti ir nominatīvā.
Amā um vȯņd väggi knaš.
Viss ir bijis ļoti skaists.
Cietējs (objekts)
[edit | edit source]Cietēji lībiešu valodā pieņem vai nu akuzatīvu, kas ir identisks nominatīvam vai arī partitīvu. Tam ir sakars ar noteiktību jeb perfektivitāti (darbības pabeigtību). Latviešu valodā tiek izmantoti perfektīvi priedēkļi, piemēram, es izdzēru ūdeni (pavisam) un es dzēru ūdeni (nav zināms cik).
Perfektīvajā nozīmē tiktu lietots akuzatīvs es (iz)dzēru ūdeni (pavisam).
Imperfektīvajā tiktu lietots partitīvs es dzēru (no) ūdens / es dzēru (no) ūdeņa (varbūt nedaudz).
Bet Jäkkeben ta um mīmtten knaš sīlmad-ō'rend (N.Dsk = Ak.Dsk.).
Bet Jēkabam:Dat. viņš(-a) ir uzdāvinājis/-usi skaistu "acu drēbi".
Bet Jēkabam viņa ir uzdāvinājusi skaistu dvieli.
Latviešu tulkojumā priedēklis uz- norāda, ka dāvināšanas process ir pabeigts – perfekts.
Ta mängiz nēḑi knaššidi lōlidi.
Viņš spēlēja (no) tām:Part. skaistajām:Part. dziesmām:Part.
Viņš spēlēja tās skaistās dziesmas (nav zināms cik ilgi).
Lemde leibe āmdiz.
(No) siltas:Part. maizes:Part. devās:Impers. (= tika dota).
Tika dots siltas maizes ~ tika dota silta maize.
Noteikti verbi, kas norāda emocijas vai citas abstraktas attiecības ņem partitīva cietēju. Piem., tunde "zināt", pivaste "svētīt", nutte "saukt, nosaukt", votše "meklēt", mä'dle "atcerēties".
Si'z te'iž panuksikkad āt tǟnda votšened.
Tātad atkal kāzu svinētāju:Part ir viņas:Part meklējuši.
Atkal kāzu svinētāji ir viņu meklējuši.
Nolieguma verbi vienmēr ņem cietēju partitīvā.
Ma sjeda jemīņ äb mä'dle.
Es (no) tā:Part. vairāk Neg. Verbs atceros.
Es to vairs neatceros.
Taču mä'dle ir viens no tiem verbiem, kas vienmēr ņem partitīvu jebkurā gadījumā.
Verbi, kas norāda daļēju vai nepabeigtu kustību arī vienmēr ņem partitīvu.
Ma kūliz ku sina nei knašše mängist eņtš kāndle.
Es dzirdēju, ka tu tik skaisti spēlēji paša kāndlas:Part. (kokles).
Es dzirdēju, ka tu ļoti skaisti spēlēji savu kokli.