Wp/liv/Amērik Ītõnd-Valdõd

From Wikimedia Incubator
< Wp‎ | liv(Redirected from Wp/liv/AĪV)
Wp > liv > Amērik Ītõnd-Valdõd
Jump to navigation Jump to search
Amērik Ītõnd-Valdõd
United States of America

Flag of the United States (Pantone).svg Great Seal of the United States (obverse).svg
Plagā Vapp
United States (orthographic projection).svg
Himn The Star-Spangled Banner
Pǟjālgab Washington D.C
Mōmūoḑ Brī-vald
Mōkēļ engliškīel
Jūodiji
- Prezident
- Vitse-prezident

Barack Obama
Joe Biden
Teritōrij 9 826 675 km²
Rovst 308 745 538 (2010)
Allizpanmiz 1776
Amērik dolār
Āigavīrkiz UTC-5..-10
Ladādomēn .us
Telefonikōd +1

Amērik Ītõnd-Valdõd um ikš vald Pūoj-Amērikõs, Atlāntij ja Vagā okeōņ vail.

Sīņõ mōdõb ja eņtšvīţõ pīldzizt Aļaska ja Havaj kōlad ja munt piškimizt kōlad Karībij miersõ ja Vagā okeōņs.

Amērik Ītõnd-valdõd pǟjālgab um Washington, ja amā sūrim jālgab um New York City.

Amērik rov-lug um 302 000 000.

Istōrij[edit]

Kontinent pūojlimiz teritōrijs ātõ 48 jag-valdõ, mis vȯltõ īrgandõksõs mōjõd pǟgiņd indiāņ rovd pūolst ja kolonizīeriztõ 16 āigastsadāst sōņõ Spāņmō, Prantsūzmō, Olānd ja Englišmō pūolst. Sūr-Britānij perīzõks ais-sai vōļikšimiz iļ Atlāntij okeōņ rānda ja pierrõ Prantsūz ja Indij suodidi āigastis 1754-1763, ka iļ Luntš teritōrij ja Kanāda.

Ežmizt kuolmtuoistõn kolōnijõ tītštīztõ eņtš brī-vȯlmiz Sūr-Britānijst āigasts 1776 ja võtīztõ vastõ ūd konstiūtsij 1787. Amērik Ītõnd-Valdõd ežmi prezident vȯļ 1789–1797 āigasts George Washington.

19 āigastsadā īrgandõksõs sugīztõ sūrd kīvõd industriālizt pūoj jag-valdõd ja vǟrgõzt-pidājizt jedāl-jag-valdõd vail, mis rezultātõs jedāl-jag-valdõd astīztõ ūnijst ulzõ. Ku Amērik Ītõnd-Valdõd prezident vȯļ Abraham Lincoln, īrgiz kuodsuodā (1861—1865), mis rezultātõs vǟrgõzt pidāmi kōtiztõ jarā. 19 āigastsadā lopāndõksõs, sugīz vald jo laigāks tīemi vežgõr-pēḑõn, industrializīerimi ja miljōnd Eirōpõst tund immigrantõd sīezõ-õvātõmi.

Amērik Ītõnd-Valdõd astīztõ Tuoiz mōīlmasuodā sīezõ pierrõ ku Japōņmō vȯļ bumbidi laskõn Pearl Harbor sadām pǟlõ detsembõrs 1941 āigasts. Pierrõ suoddõ sai Amērikõst, sūr-veggi mō, mis sūŗimõks võīkslõjizõks mōīlmas vȯļ kīlmõ suodā āigastis Nõvkub Īt.