Wp/liv/Amērik Īdskubs Valstõd
| Amērik Īdskubs Valstõd United States of America | |||||
| |||||
| Himn | The Star-Spangled Banner | ||||
| Pǟjālgab | Washington D.C | ||||
| Mōmūoḑ | Vabāmō | ||||
| Mōkēļ | engliškēļ | ||||
| Jūodiji - Prezident - Vitse-prezident |
Donald Trump J.D Vance | ||||
| Teritōrij | 9 826 675 km² | ||||
| Rovst | 347 275 807 (2025) | ||||
| Allizpanmiz | 1776 | ||||
| Rō | Amērik dolār | ||||
| Āigavīrkiz | UTC-5..-10 | ||||
| Ladādomēn | .us | ||||
| Telefonikōd | +1 | ||||
Amērik Īdkubs Valstõd (engliškīelkõks: United States of America) um ikš valst Pūoj-Amērikõs, Atlāntij ja Vagā okeōņ vail.
Sīņõ mōdõb ja eņtšvīţõ pīldzizt Aļaska ja Havaj kōlad ja munt piškimizt kōlad Karībij miersõ ja Vagā okeōņs.
Amērik Īdkubs Valstõd pǟjālgab um Washington, ja amā sūrim jālgab um New York City.
Amērik rov-lug um immõr 347 miljon.
Istōrij
[edit | edit source]Kontinent pūojlimiz teritōrijs ātõ 48 jag-valstõ, mis vȯļtõ īrgandõksõs pǟgiņ indiāņ rovvõ mōj pūolst ja kolonizīeriztõ 16. ā.s. sōņõ Spāņmō, Prantsūzmō, Olānd ja Englišmō pūolst. Sūr-Britānij perīzõks ais-sai vōļikšimiz iļ Atlāntij okeōņ rānda ja pierrõ Prantsūz ja Indij suodidi āigastis 1754-1763, ka iļ Luntš teritōrij ja Kanāda.
Ežmizt kuolmtuoistõn kolōnijõ tītštīztõ eņtš brī-vȯlmiz Sūr-Britānijst āigasts 1776 ja võtīztõ vastõ ūd konstiūtsij 1787. Amērik Īdkubs Valstõd ežmi prezident vȯļ 1789–1797 āigasts George Washington.
19 āigastsadā īrgandõksõs sugīztõ sūrd kīvõd industriālizt pūoj jag-Valstõd ja vǟrgõzt-pidājizt jedāl-jag-Valstõd vail, mis rezultātõs jedāl-jag-Valstõd astīztõ ūnijst ulzõ. Ku Amērik Īdkubs Valstõd prezident vȯļ Abraham Lincoln, īrgiz kuodsuodā (1861—1865), mis rezultātõs vǟrgõzt pidāmi kōtiztõ jarā. 19 āigastsadā lopāndõksõs, sugīz valst jo laigāks tīemi vežgõr-pēḑõn, industrializīerimi ja miljōnd Eirōpõst tund immigrantõd sīezõ-õvātõmi.
Amērik Īdkubs Valstõd astīztõ Tuoiz mōīlmasuodā sīezõ pierrõ ku Japōņmō vȯļ bumbidi laskõn Pearl Harbor sadām pǟlõ detsembõrs 1941 āigasts. Pierrõ suoddõ sai Amērikõst, sūr-veggi mō, mis sūŗimõks võīkslõjizõks mōīlmas vȯļ kīlmõ suodā āigastis Nõvkub Īt.