Wp/prg/Wilni
SE-P |
Šin pāusan ast peisāwuns ēn Prusaspīras wariāntei stesse Sembiskasmu dialaktu. |
| Wp/prg/Wilni | ||
|---|---|---|
| Vilnius | ||
| ||
|  | |
|
Wilnis karjangus |
Wilnis zentlin | |
| Prabilīsenjai: Zēimān Jerūzalems, Zeimān Rōma, Zeimān Atēnai, Nawwan Babilon, Palemons mēstan, Zemmai skrejjawingis ēngelas mēstan | ||
| Dewīzi(s): Unitas, Justitia, Spes | ||
 | ||
| 54°41′14″N 25°16′48″E / 54.68722°N 25.28000°E | ||
| Tautā: |  Leītawa | |
| Māteri: | Wilnis māteri | |
| Subperwaldīsnā: | Wilni | |
| Ōficiala bilā: | leītawiskan | |
| Kittas billas: | pōliskan, mackāliskan, zeimāitiskan | |
| Plattisku: | 402 km² | |
| Buwīntajai: | 605 270 (līpa 2024) | |
| Walūta: | eurō | |
Wilni (leīt. Vilnius) - Ukamāisesan Leītawas mēstan be tenesses galwasmēstan. Tēt dīgi, Wilnis māteris be regiōnis centran. Wilni ast ēn pusideinādeinan Leītawai, nitāli ezze Guddijai. Pra mēstan tēnka Nerrjas be Wilnis appis.
Istōrija
[edit | edit source]Ōficialai Wilnis pastāi gruntints ēn 1323 m. Ezze staddan mēstan pagaūnja dīwai aūgtwei. Ēn 1569, Wilni wīrta Leītawas-Pōlis ūnijas delīkan. Pa tūls neggi 200 mettans - ēn 1795 m., Mackālija ōkupai šin mēstan ēr 1918 m., kaddan Leītawa pawakēi swajjan niperlānksnan. Adder panzdau mēstan ōkupai Pōlis karris be ēn 1922 m. Wilnis tautā pastāi preidatā prēi Pōlin. Tēt bēi ēr 1939, kaddan Wilni etwartinna si ēn Leītawan. Pa aīnan mettan, Mackālija ōkupai šin mēstan be wissan Leītawan. Panzdau Wilnin ōkupai Mikskātauta, be ēnwangan etkūmps Mackālija. Ēn 1990 m. Leītawa ettekāi swajjan niperlānksnan be Wilni wīrta ēn Leītawas Republīkis galwasmēstan.
Buwīntajai
[edit | edit source]Ēn 2018 m. Wilni turēi 547 328 buw. Pa 2012 m. dātan, 63,2% ast leītawjai, 16,5% pōljai, 12% mackāljai, guddai 3,5% be kitāi ast 4,8%
Drūwis
[edit | edit source]- Katōljai - 65,5%
- Ortōdoksjai - 8,9%
- Kitāi - 2,7%
- Nidruwīntjai/Niengērdau - 22,7%