Wp/pal/Šābuhr I Dastnibēg pad Bunxānag (ŠDB)

From Wikimedia Incubator
< Wp‎ | palWp > pal > Šābuhr I Dastnibēg pad Bunxānag (ŠDB)
Jump to navigation Jump to search
Bunxānag

Dastnibēg ī Šābuhr ī Fradum pad Bunxānag dēwār ayāb ŠDB, dastnibēgē bawēd kū ō Pārs andar Bunxānag kand ēstād. Dēsmān ī Bunxānag čiyōn pužōl ast ud abar ān ī sē pahlūg pad sē uzwān ī Pārsīg, Pahlawānīg ud Yōnānāyīg čandē dastnibēg nibēšt ēstēd. Pārsīg Nibēštag 35 band ō ōšastar dēwār, Pahlawānīg 30 band ō dōšastar dēwār ud Yōnānāyīg 70 band ō nēmrōz dēwār nibēšt ēstēd. Nibēštagān ī Yōnānāyīg ud Pahlawānīg kehist sīǰ rāy ō Pārsīg paččēn dīd ēstēnd. Ud-īz Pahlawānīg ud Yōnānāyīg nibēštagān hāwandīhtar ō Pārsīg paččēn hēnd. Abar hamdar šāyist Šāhbur Fradum saxwan ō dō dibīr guft ēsēd ud harw dibīr ǰud az dīd nibēšt ēstēd.[1]

Nibēštag (Pahlawānīg paččēn)[edit]

  1. Az, mazdēzn baγ Šābuhr, šāhān šāh Ērān ud Anēran, kē čihr až yazdān, puhr mazdēzn baγ Ardašīr, šāhān šāh Ērān, kē čihr až yazdān, puhrēpuhr baγ Pābag šāh, Ērānšahr xwadāy ahēm.
  2. ud dārām šahr Pārs, Parθaw, Xūzestān, Mēšān, Asūrestān, Nōdšīragān, Arbāyestān, Ādurbādegān, Armin, Wiržān, Sīgān, Ardān, Balāsagān yad fraxš ō Kafkōf ud Alānān bar, ud hamag Parišxwār kōf,
  3. Māδ, Wurgān, Marγ, Harēw, ud hamag Abaršahr, Kermān, Sagestān, Tuγrān, Makurān, Pāradān, Hindestān, Kušānšahr yad fraxš ō Paškabūr ud yad ō Kāš, Suγd ud Čāčestān ud až hō ārag zrēh Mazūnšahr.
  4. Ud karām Pēroz-Šābuhr nām *D???-šahr, ud karām Ohrmezdardašīr nām.
  5. Ud im āwand šahr ud šahrδār ud pādgōsbān harw amā pad bāž ud bandagīf awestād ahēnd,
  6. ud kaδ naxwišt pad šahr awištād ahēm, Gōrdanyos Kēsar až hamag Frōm, Gōt ud Garmāniyā šahr zāwar hangāwišn kerd; ud ō Asūrestān abar Ērānšahr ud amā āγad, ud pad Asūrestān marz pad Mišīk paddēmān wuzurg zambag būd.
  7. Gōrdanyos Kēsar ōžad, Frōmāyīn zāwar wānād, ud Frōmāyīn Filippos kēsar kerd.
  8. Ud Filippos Kēsar amā ō nemastīg āγad, ud gyān goxn dēnār 500 hazār ō amā dād, pad bāž awestād, ud amā Mišik až ēd kerd Pērōz-Šābuhr nām awestād.
  9. Ud Kēsar bid druxt ō Armin winās kerd, ud amā abar Frōmāyīn šahr wihišt ahēm, ud Frōmāyīn zāwar 60,000 pad Bēbāliš ōžad;
  10. ud Asūriyā šahr, ud čē abar Asūriyā šahr parβēr būd, hamag ādurwaxt, awērān ud wardyāz kerd ud grift pad hō ēw yāwar až Frōmāyīn šahr diz ud šahrestān:
  11. Ānā̆t šahrestān aδ parβēr hamgōs, Bīrt-Arūbān aδ parβēr hamgōs, Bīrt Aspōragān aδ parβēr hamgōs, Sūrā šahrestān aδ parβēr hamgōs, Bēbāliš šahrestān aδ parβēr hamgōs, Manbūg šahrestān aδ parβēr hamgōs,
    Pahlawānīg paččēn
  12. Halab šahrestān aδ parβēr hamgōs, Kinašrā šahrestān aδ parβēr hamgōs, Apōmiyā šahrestān aδ parβēr hamgōs, Refaniyos šahrestān aδ parβēr hamgōs, Zōmā šahrestān aδ parβēr hamgōs, Urnā šahrestān aδ parβēr hamgōs,
  13. Gindaros šahrestān aδ parβēr hamgōs, Armenāž šahrestān aδ parβēr hamgōs, Selūkiyā šahrestān aδ parβēr hamgōs, Andiyō̆k šahrestān aδ parβēr hamgōs, Kir(r)os šahrestān aδ parβēr hamgōs,
  14. any Selūkiyā šahrestān aδ parβēr hamgōs, Alexsandariyā šahrestān aδ parβēr hamgōs, *Nīkopolos šahrestān aδ parβēr hamgōs, Sīzar šahrestān aδ parβēr hamgōs, Hamāt šahrestān aδ parβēr hamgōs,
  15. Aristōn šahrestān aδ parβēr hamgōs, Dīkōr šahrestān aδ parβēr hamgōs, Dūrā šahrestān aδ parβēr hamgōs, Dōlōx šahrestān aδ parβēr hamgōs, Kirkisiyā šahrestān aδ parβēr hamgōs, Garmaniyos šahrestān aδ parβēr hamgōs,
  16. Batnān šahrestān aδ parβēr hamgōs, Xā̆nar šahrestān aδ parβēr hamgōs; pad Kap(p)ōdakiyā: Sātal šahrestān aδ parβēr hamgōs, Domān šahrestān aδ parβēr hamgōs,
  17. *Artangiliyā šahrestān aδ parβēr hamgōs, Sūš šahrestān aδ parβēr hamgōs; Šūd šahrestān aδ parβēr hamgōs, Frāt šahrestān aδ parβēr hamgōs, hamsāg šahrestān aδ parβēr hamgōs 37.
  18. Hridīg yāwar kaδ amā abar Harrān ud Urhā wihišt ahēm ud Harrān ud Urhā *parrūδīd, Wālaraniyos Kēsar abar amā āγad
  19. ud būd aδ až Garmāniyā šahr, až Rēšiyā šahr, až Nīrakos šahr, až Dākiyā šahr, až Pannaniyā šahr, až Mōsiyā šahr, až Astriyā(?) šahr, až Ispaniyā šahr, až Afrikiyā šahr,
  20. až Trākiyā šahr, až *Bitūniyā šahr, až Āsāyā šahr, až Pamfilāyā šahr, až Isawriyā šahr, až Likōniyā šahr, až Galātīniyā šahr, až Lūkiyā šahr, až Kīlikiyā šahr, až Kap(p)ōdakiyā šahr, až Frūgāyā šahr, až Sūriyā šahr,

Sarčašmagān[edit]

  1. تاریخ ادبیات ایران پیش از اسلام، ص ۸۶