Wp/liv/Mǟr

From Wikimedia Incubator
< Wp‎ | liv
Wp > liv > Mǟr
Mēr kunkiļḑ

Mǟr agā Mēr um ikš baktērij jūrõ-tīedõd teb, midā kāndabõd īžkistiz suoŗkõd ja munt purrijizt. Ku baktērij kāndajizt sūorkõzt jāmstõn sīezõr jāmstab rištīngt, siz kāndab ta teb rištīngõn jeddõpēḑõn. Mingizt stūņḑõd agā pǟvad obbõm īeb rištīng rujāks, tämmõn tulāb kīebi jōḑ ja oksnõmi, nōgõ pǟlõ sugõbõd entšvīţlizt kunkiļḑ. Mǟr võib likkõ jeddõpēḑõn pīemdižiz maksīs ja akkõ sǟld tuoizõn rištīngõn sūstõ pūgõt tīlkad abkõks. Bäz antibiōtlizt aŗšt-āinad kȭlbatimizt mǟr tapāb 60-80 protsentõ sīestõ tebstõ aktõd rovžti. Mǟrst kūolõnd rištīngõd kejād īebõd dumāks, sīestõ mǟr sōb nuttõd ka Mustā Nōvõ.

Nēļatuoistõnõs āigastsadās jōdiz mǟr Āzijst Eirōp mōši ja sugīz vaišti ūtstõ kuņtš 18 āigastsadā īrgandõks sōņõ. Mǟr epidēmijd āigal kūoliz pǟgiņds Eirōp mōši jemīņ ku pūold rovžti. Mǟr lagtīz laigāld īžkistiz jālgabīs, kus jelīz pǟgiņ rovžti ja suoŗkidi ja suodād āigal. Ka pǟgiņ līvliži kūoliz mǟrst, īžkistiz Vidūmōl. Tämpizpǟvan um mǟr ōrali. Pūduz äbţõb teb ulzõ-piddõ, sīestõ ku tebbõn um vajāg suoŗkidi ja sīeziŗi laz jeddõpēḑõn likkõg. Mǟr vastõ sōb bokīdi pānda.