Wp/liv/Āinakerk

From Wikimedia Incubator
< Wp‎ | liv
Wp > liv > Āinakerk
Nūoŗ āinakerk
(Caelifera)

Vōlikšimi Jelāid (Animalia)
Phylum Arthropoda (Arthropoda)
Klas Kukkizt (Insecta)
Order Orthoptera
Aim Āinakerk (Caelifera)

Āinakerk agā kerk um ikš mõltsizt agā brūniz vermkõks kukki. Āinakērkõd sīebõd aīnõ, līedidi ja mūḑi stōdõd jagidi. Mingizt sīebõd tīera pǟva īdtõ stōdõ, tuoizt īekõbõd immõr ja sīebõd pǟgiņds kūožiz. Näntõn um viššõd taggizt jālgad, midā ne kȭlbatõbõd īekimizõks. Tširīkšimiz īeldõ tīebõd ne až ne ȭrõbõd tagīži jālgidi kubbõ. Näntõn um ka tībõd bet ne äb sȭita näntõks lindõ. Āinakērkõd ver um ōļaz verm. Täužkazzõnd āinakērkõd jelābõd immõr 3 kūd bet munādõn um jelāmizt lebbõ tōla, vaŗtõd pāikal 9 kūd sōņõ.

Tūoitõg[edit | edit source]

Pǟgiņds kūožiz mōīlmas sīebõd āinakerkidi, nägţõbõks Āfrikõs, Meksikos ja Kīnamōl. Mingižis Āfrik mōši um āinakērkõd tǟdzi tūoitõg jag, īžkistiz nǟlga āigal. Āinakerkidi ūdõbõd ja nēšti kīetõbõḑ rokkõ. Tūoridi āinakerkidi äb ūo jõvā sīedõ, sīestõ ku nēši võib vȱlda paggõl-boŗīdi. Āinakerkidi akkõbõd pimdõs elektõr lampõd ja võrgõd äbţõks. Reizõbõd āinakērkõd võibõd lindõ väggi sūris barīs ja ne um väggi fǟrligõd vīļakub pierāst, sīestõ ku ne võibõd ukkõ-sōtõ vīļa-sōdõkst. Āinakērkõd āt amā saggõld āina agā munt stōdõd vermõ. Se kāitsõb nēḑi vastūkšnikād kädst.

Rov kultūrs[edit | edit source]

Kēranikā Aisopos (620—560 jKr kis jelīz muinizõs Grīekmōl, rõkandiz nīž nimkõks Sipriki ja Āinakerk. Sīesõ nīžõs sipriki vȯļ pǟgiņ tīedõ tīend, kuoddõ eitõnd ja kuoŗŗõn eņtšõn tuoitõgt amā sõv āigal, bet āinakerk setku mǟngiz. Až tōla tuļ, sipriki vȯļ vaļmõks, bet āinakērkõn äb vȯnnõd kuoddõ äbkā tuoitõgt. Ta tōž tūlda siprikiz kuoddõ, bet sipriki äb laskõn ja āinakerk nǟlgastiz.