Jump to content

Wp/kai/Taraba

< Wp | kai
Wp > kai > Taraba

Taraba

Jàhà

Gòoya mà Mambilla a jàhà mà Taraba


 Nigeria - Taraba.svg
Gii tà jàhà mà Taraba a ƴal tà Lanjèeriya


Sim à hukùuma Taraba State
Sim à bòo Jàhà mà Taraba
Àsaa kàa Nature's Gift to the Nation
Iri Jàhà
Governor
(List)
Agbu Kefas
Deputy Governor Aminu Alkali (PDP)
Fàltò 54,473 km²
Mundì 2,294,800[1]
Gàm mà mundì à 2006 census
Kood ma sautu 660001
Kòodinet 8°00′N 10°30′E / 8.000°N 10.500°E / 8.000; 10.500
Jeèrē-tà-sāwana tarabastate.gov.ng

Taraba nanta sim má jáháa ga mbândi a gàazàa ma dîbî mà Lanjèeriya. Simta bai Auçi ma Taraba. Jàgotà maiwàa na a ka ta jàgata Jalingo. Gaamatuka boo a gen jahaa ma Nasarawa ka Binuwai (a 109km), gàazàa ma gen jahaa ma Pilatau (a 202km), a gàazàa jahaa ma Bauçi (a 54km) ka jahaa ma Gombe (a 58km), gàazàa ma dîbî jahaa ma Adamawa (a 366km) ka njàwo boo ma eli ka jamhooriya ma Kamaru.[2][3][4]

Luusìn

[edit | edit source]

Luusìn mà jàhà mà Taraba ka hukuma tòotai:[5][5]

Luusìn mà jàhà mà Taraba ka hukuma tòotai
Hukuma TòotaiLuusìn
Ardo KolaFìlàatìn; Mumuye; Jibu (Jukun Kona); Màlmò
BaliFìlàatìn; Ichen; Gbaya (Northwest); Jibu; Jukun Takum; Kam; Mumuye; Ndoola; Chamba Dakka; Chamba Leko; Tiv; Màlmò
DongaIchen; Ekpan; Chamba Leko; Tiv
GashakaFìlàatìn; Jibu; Ndola; Chamba Daka; Yamba; Tiv; Màlmò
GassolFìlàatìn; Wapan; Tiv
IbiFìlàatìn; Duguri; Dza; Tiv; Wanu
JalingoFìlàatìn; Mumuye; Jibu (Jukun Kona); Màlmò
Karim LamidoFìlàatìn; Dadiya; Dza; Jiba; Sho (Bandawa); Jiru; Kodei; Kulung; Kyak; Laka; Munga Lelau; Loo; Mághdì; Mak; Munga Doso; Mumuye; Nyam; Pangseng; Wurkun-Anphandi; Shoo-Minda-Nye; Yandang; Hõne; Kwa; Pero; Màlmò
KurmiNdoro; Ichen; Tigun; Abon; Bitare
LauKunini; Fìlàatìn; Dza; Loo; Yandang; Laka; Màlmò
SardaunaMambila; Kaka; Banso; Kambu; Fìlàatìn; Tiv
TakumMashi; Bete; Ichen; Chamba Daka; Jukun Takum; Kapya; Kpan; Kpati; Kuteb; Lufu; Acha; Tiv; Yukuben
UssaKuteb
WukariWapan; Ichen; Ekpan; Kpati; Kulung; Tarok; Tiv
YorroFìlàatìn; Mumuye; Màlmò
ZingMumuye; Nyong; Rang; Yandang

Fotuna

[edit | edit source]

Calàa

[edit | edit source]
  1. 2006 PHC Priority Tables – NATIONAL POPULATION COMMISSION. population.gov.ng. 2006 PHC Priority Tables – NATIONAL POPULATION COMMISSION. Archived at https://web.archive.org/web/20181016021547/http://population.gov.ng/core-activities/surveys/dataset/2006-phc-priority-tables/.
  2. Understanding Modern Nigeria Ethnicity, Democracy, and Development. Cambridge University Press, 24 June 2021. Understanding Modern Nigeria Ethnicity, Democracy, and Development.
  3. Ethnic Militias and the Threat to Democracy in Post-transition Nigeria. Nordiska Afrikainstitutet, 2004. Ethnic Militias and the Threat to Democracy in Post-transition Nigeria.
  4. Handbook of Research on Theoretical Perspectives on Indigenous Knowledge Systems in Developing Countries. IGI Global, 12 September 2016. Handbook of Research on Theoretical Perspectives on Indigenous Knowledge Systems in Developing Countries.
  5. 1 2 Nigeria. Nigeria.