Wp/bat-ltg/Latgola
From Wikimedia Incubator
Contents |
[edit] Viesture
[edit] Doba
Golvonais rakstīņs Latgolys doba
Geografiskai Latgola izalikaliejuse iz Latgolys i Sielejis augstaiņu i Reitulatvejis, Mudovys, Polacka zamaiņu. Karaktereigais Latgolys zemisvierīņs ar kauprim i līknem pasadarejs kai laduoja veicis rezultats geologiskajūs ladslaikūs. Latgolys pošys augstuos viersyunis pa vyscaureigajam (absolutajam) augstumam – Lelais līpkolns (289 m augšuok jiuru leidzīņa) i Dzierkaļu kolns (286 m augšuok jiuru leidzīņa) Rēznis rajona Kaunatys pogostā. Pa samiereigajam (relativajam) augstumam pyrmū vītu aizjam Dzierkaļu kolns, jis pasaceļ augšuok apleicīnis par 89 metri.
Latgolys pareizi sauc Zylūs azaru zemis, Azarzemis. Regiona līknēs atrassim net kaidu tyukstūšu azaru, nu jūs poši lelī – Lubuons (viersa pluots 8070 ha) i Rāzna (5756 ha). Vysudziļais Latgolys azars (65 m) – Dreidzs. Nu sovys pusis, Kruoslovys rajonā asūšais Ješs tur vysuvaira azarsolu (69). Pa skaitam lelums Latgolys azaru saguluši Latgolys augstainē.
Regionā taipoš namoz upu, tok juos vysumā napalelys. Poša leluo, poša skaistuo i kulturviesturiskai vysusvareiguo upe – Daugova, ītakūša Latgolā nu Boltkrīvejis teritorejis. Gobola iz vyds Kruoslovys i Daugpiļs, kurymā upe taisa pīcus leikumus i tak pa apmāram 40 m dziļu upleju, kod nakod sauc Latgolys Šveicarejis. Svareiguokys Daugovys datakys Latgolā – Aivīkste, Dubna.
Reitulatvejis zamainē izaplātuši leli pūri i peisi. Teiču pūrs aizjam lelu daļu Modūnis i Jākubpiļs rajonu. Meži sadz apmāram trešu daļu Latgolys teritorejis. Pūstumlatgolā stīpās egļu skuti, a car Daugovu – prīžu syli. Dīnavydlatgolys leluos dalis zemisvierīņam soveigys bārzu bierzs.
Latgolā plotys kudrys atrastovys: Krīvu–Jersikys pūrs Preiļu rajonā, Kreiču i Kreņovas pūri Ludzys rajonā, Strūžānu pūrs Rēznis rajonā, taipoš muola atrastovys: Bolvu rajona Kuprovā, Preiļu rajona Leivuonā, Daugpiļs rajona Neicgalī. Celim stateit Latgolā lītoj dolomitu, kura pošleluos atrastovys pi Jākubpiļs. Daugovys uplejā i juos apleicīnē irā lelys smiļkšu atrastovys. Leivuona boltū kvarca smiļkti lītoj vītejuo stykla dareitova.
Klimats Latgolā koņtinentaluoks kai cytā Latvejis teritorejis daļā. Zīmys vys byun drupeit soltuokys i snīga pīkreit dreižuok i juo pasadora bīzuoka kuorta kai palykušajā Latvejis daļā, a vosorys syltuokys. Dagdā i Daugpilī registrāta vysuzamuokuo temperatura (–43 gradi C), i Daugpilī – absoluotuo vysuaugstuokuo (+36 gradi C).
Deļ plotuo iudiņbaseina Latgolā lela iudiņa putnu, iudiņa kustūnis i molusku vysaideiba, a deļ pūru i peisu – lela pūstumu dzeivinīku i auguoju škiru vysaideiba. Lelajūs meža masivūs Latgolā apteikamys daudzejis taigys dzeivinīku škirys, kuru pīstuovi īceļoj nu Krīvejis (luoči, taigys kustūne i ct.). A Daugovys vacupē, Pīdrujis sausajuos pļovuos i cytuos smiļkšuotuos i atdareituos vītuos sateikamys daudzejis stepu i cytu dīnavydu dzeivinīku i auguoju škirys (tauryni, vabalis, voguli, sieņs i ct.). Latgolā pīskaiteits vaira kai 1850 vabaļu i vogulu škiru.
Latgolā irā nazcik vaļsteibys sorgojamu dobys objektu – Teiču rezervats, sorgojamuos teritorejis apleik Dreidža, Istrys, Pildys i Odumovys azaru, taipoš 3 sorgojama zemisvierīņa apvydi – Sielejis, Viersdaugovys i Daugovys lūku. Jī izslyvuši caur sovpateigajim, daudzatmejeigajim vierīnim i sevišku dobys skaistumu. Bez tuo Latgolā irā daudzi cylvāka īriedeitu parku, a Daugpiļs rajona Neicgaļa pogostā atsaguļs miļža akmiņs (apleikmārs 30,5 m, augstums 3,5 m).
Pošys augstuos Latgolys viersyunis
Pasauka (Byušonys vītys rajons i pogosts) – vyscaureigais augstums (augšuok jiuru leidzīņa) – samiereigais augstums (augšuok apleicīnis)
Lelais līpkolns (Rēznis raj. Kaunatys pog.) – 289,3 m a. j. leidz. – 86 m
Dzierkaļu kolns (Rēznis raj. Kaunatys pog.) – 286,3 m a. j. leidz. – 89,2 m
Dubuļu kolns (Rēznis raj. Kaunatys pog.) – 273,8 m a. j. leidz. – 61,8 m
Karaļu kolns (Rēznis raj. Kaunatys pog.) - 272,2 m a. j. leidz. – 55,6 m
Kromaņu kolns (Rēznis raj. Kaunatys pog.) - 271,1 m a. j. leidz. – 53,8 m
Dekšņa kolns (Rēznis raj. Kaunatys pog.) - 266,5 m a. j. leidz. – 34,9 m
Greizais kolns (Kruoslovys raj. Aņdzeļu pog.) - 263,7 m a. j. leidz. – 60 m
Poši lelī Latgolys azari
Pasauka (Byušonys vītys rajons) – viersa pluots
Lubuons (Rēznis i Modūnis raj.) – 8070 ha
Rāzna (Rēznis raj) – 5756 ha
Rušyuns (Preiļu raj.) – 2373 ha
Sivers (Kruoslovys raj) – 1759 ha
Cierms (Ludzys raj.) – 1261 ha
Ješs (Kruoslovys raj.) – 988 ha
Lelais Ludzys azars (Ludzys raj.) – 846 ha
Poši dzilī Latgolys azari
Pasauka (Byušonys vītys rajons) – vysulelais dziļums
Dreidzs (Kruoslovys raj.) – 65 m
Garais (Kruoslovys raj) – 56 m
Iļdzs (Kruoslovys raj.) – 46 m
Ormejs (Kruoslovys raj.) – 43 m
Ojats (Kruoslovys raj.) – 41 m
Ričs (Daugpiļs raj.) – 40 m
Sventa (Daugpiļs raj.) – 38 m
[edit] Administrativais dalejums
- Golvonais rakstīņs: Latgolys vītys
Administrativai Latgola sasadora nu 19 nūvodu i 2 republikys mīstim. Kulturviesturiski Latgolai pīdar i daļa nu Olyuksnys nūvoda (nazkodejais Līpnys pogosts) i Modūnis nūvoda (nazkodejais Borkovys pogosts). Taipoš leluokuo daļa Daugpiļs nūvoda i Daugpiļs mīsta irā Latgolā, a nūvoda daļa Daugovys kairajuo molā i Daugpiļs mīsta daļa (nazkodejais Greivys mīsts) irā Sielejā. Leluokuo Jākubmīsta daļa irā Sielejā, a nazkodejais Krystapiļs mīsts (niu Jākubmīsta daļa) Latgolā. Nu tuo vysa Latgolys teritoreja irā daleita 21 nūvodā i 3 republikys mīstūs.
